Par gada kukaini izvēlēta spožā skudra

 

Latvijas Entomoloģijas biedrība par 2012.gada kukaini izvēlējusies spožo skudru (Lasius fuliginosus)

Spožā skudra par Gada kukaini izraudzīta, lai pievērstu uzmanību vecos kokus apdzīvojošajiem kukaiņiem un dobumainiem kokiem kā dabas vērtībai.

Šī kukaiņu suga ir aizsargājama, un tā ir iekļauta 2000.gadā publicētajā Īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Spožās skudras kā aizsargājamas sugas izvirzīšanu var saistīt ar 100 gadiem, kopš Latvijā sākusies dabas aizsardzība, jo 1912.gadā pēc Rīgas dabaspētnieku biedrības ierosinājuma kā aizsargājamu teritoriju izdalīja Ventspils novada Moricsalu.

Spožās skudras ir viscaur melnas, to ķermeņa virsma ir spīdīga, no kā cēlies arī skudras latviskais nosaukums. Darbaskudras ir 4 līdz 6 milimetrus, tēviņi - 4,5 līdz 5 milimetrus, savukārt mātītes-karalienes ir 6 līdz 6,5 milimetrus garas.

Tipiska šīs sugas pazīme ir no aizmugures ieliekta galva, ko var novērot arī bez palielinājuma. Skudras arī izdala specifisku smaržu, kas atbaida citu sugu skudras no pūžņa un tā ceļiem. Spožās skudras barojas ar laputu izdalījumiem, savus kāpurus tās baro ar dažādiem kukaiņiem un to kāpuriem, kuri var gan tikt noķerti dzīvi, gan atrasti beigti.

Spožā skudra savus pūžņus veido atsevišķi augošu koku dobumos un pie koku saknēm. Tās pārsvarā apdzīvo lapu kokus, visbiežāk ozolus un liepas. Iespējama arī dobu skujkoku apdzīvošana, retos gadījumos arī dzīvo koka māju pamatos. Skudras neveido pūzni koka dzīvajā, bet gan atmirušajā un dobajā koksnes daļā. Savu pūzni tās aizpilda ar porainu veidojumu, kas sastāv no sēnes, sīrupa un koka daļiņu maisījuma. Šādi poraini veidojumi ir arī pūžņa pazemes daļās un nodrošina eju stabilitāti. Vairāki koki var būt savstarpēji saistīti ar ejām un veidot kopskaitā dažus miljonus skudru lielu koloniju, atklāja Dreimanis.

Iedzīvotāji par spožās skudras novērojumiem aicināti ziņot portālā "dabasdati.lv", ievietojot arī kukaiņa fotogrāfijas, vai Latvijas Entomoloģijas biedrībai.

 

Abonē