Latvijas Botāniķu biedrība (LBB) par 2025.gada augu izvēlējusies smiltāja retēju Potentilla arenaria, informē LBB valdes priekšsēdētājs Pēteris Evarts-Bunders.
Sausās un saulainās mežmalās, nogāzēs un ceļmalās aprīļa beigās un maijā reti kurš augs izceļas tik ļoti kā smiltāja retējs. Tas ir neliels, 5-10 centimetrus augsts, zemei pieplacis rožu dzimtas augs ar gulošu vai pacilu stublāju un trīs vai piecu staru lapām. Sevišķi ievērojami ir košie, zeltaini dzeltenie ziedi, turklāt smiltāja retējs parasti zied bagātīgi, veidojot jau pa gabalu labi saredzamus cerus.
Smiltāja retējs Latvijas teritorijā kopumā sastopams samērā reti un nevienmērīgi, šeit sasniedzot sava areāla ziemeļu robežu. Biežāk suga sastopama Daugavas ielejā, it sevišķi tās lejtecē. Ogres vai Rīgas iedzīvotāji šo augu piemērotās augtenēs pavasaros var atrast itin viegli - tā krāšņie, dzeltenie klājieni pamanāmi pat no auto vai vilciena loga. Citviet Latvijā suga sastopama reti (Ziemeļlatvijā, Latgalē vai Sēlijā) vai pat nemaz.
Kā skaidro Evarts-Bunders, atsevišķas atradnes uz dzelzceļiem un tālu prom no Daugavas ielejas, piemēram, Gramzdā, Užavā vai Ērgļos, liek aizdomāties par sugas ienākšanas ceļiem un to, vai Latvijā ir tikai viena šāda pavasarī ziedoša zemei pieplakusi retēju suga. Lai šo ziedēšanas fāzē viegli pamanāmo augu pareizi noteiktu, nepieciešama vismaz laba lupa, vēl drošāk to var noteikt ar bionokulāru laboratorijas apstākļos.
Sugai raksturīgā pazīme ir blīvi zvaigžņmatiņi jeb sazaroti matiņi lapu apakšpusē. Līdzīgs ir ļoti retais Kranca retējs Potentilla krantzii, bet tam lapas apakšpuse ir kaila, ar dažiem nezarotiem matiņiem, turklāt tas nu jau vairāk nekā 30 gadus Latvijā nav atrasts, bet senāk tas konstatēts Ķemeru Nacionālajā parkā un Abavas ielejā. Tāpat līdzīgas sugas ir Tabernamontāna retējs Potentilla tabernaemontanii, kas sastopams Igaunijā, un tam lapas apakšpusē ir vienkārši matiņi, kas blīvi klāj visu lapas plātnes virsmu, savukārt hibrīdajam pasmilts retējam Potentilla x subarenaria saskatāmas abu vecāku sugu - smiltāja un Tabernamontāna retēju - pazīmes, un tas, iespējams, varētu būt plašāk sastopams, nekā tiek uzskatīts pašlaik.
Klimata pārmaiņu radītais efekts varētu nākt par labu sugai, kuras pamatareāls ir uz dienvidiem no Latvijas, savukārt sausu zālāju uzaršana vai aizaugšana ar kokiem un noēnošanās ir negatīvs faktors, kas iznīcina sugai piemērotas dzīvotnes, norāda Evarts-Bunders.
Smiltāja retējs vai varbūt citas tam līdzīgās retēju sugas gaida savus pētniekus, tādēļ LBB aicina ziņot par smiltāja retēja atradumiem portālā "Dabasdati.lv", vēlams, pievienojot fotogrāfijas un, ja iespējams, aprakstu par matiņiem lapas apakšpusē.