Latvijas kultūras nozares budžets kopš 2008.gada samazināts par 52%, un nozares līderi pauž neizpratni par izskanējušo neoficiālo informāciju, ka nākamā gada budžetā šo jomu sagaida vēl vairāku miljonu latu samazinājums.
"Mūs mulsina fakts, ka par to vispār tiek runāts, jo iepriekš visi politiķi solīja kultūrai vairs neķerties klāt," ceturtdien biedrības "Laiks kultūrai" sasauktā ārkārtas preses konferencē sacīja Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis.
Pēdējo divu gadu laikā biedrība "Laiks kultūrai" runājusi ar visām partijām un vairākkārt saņēmusi apliecinājumu, ka pamatbudžeta bāzes izdevumus kultūrai samazināt vairs nedrīkst, minēja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas direktors Juris Dambis, paužot nožēlu, ka partijām nevar ticēt.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce uzskaitīja, kādiem budžeta griezieniem kultūras nozare gājusi cauri pēdējos trijos gados – profesionālajai mākslai (teātriem, profesionālajiem koriem, orķestriem un citiem) valsts budžeta finansējums samazināts par 50%, kultūrizglītībai – par 45%, pašvaldību mākslas un mūzikas skolām – par 52%, kultūras mantojumam – par 47%, bet Valsts kultūrkapitāla fondam – pat par 72%.
"Tie cilvēki, kas ir pie griešanas, acīmredzot domā – ja izturēja vienreiz to griezienu, tad izturēs vēlreiz. Diemžēl baidos, ka neizturēs gan – esam nonākuši pie tās šaurās sārtās līnijas, aiz kuras sākas kultūras sabrukums," atzina Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš.
"Protams, mākslas radīšana ir nekomerciāls process, meklēt izdevīgumu no utilitāra viedokļa tajā nevar. Arī dziesmu svētki nav izdevīgi, tad varbūt arī tos vajag samazināt," ironizēja aktieris.
Starptautiski eksperti, kas specializējas valsts tēla veidošanā, norādījuši uz kultūras un profesionālās mākslas lielo lomu tajā, atgādināja Latvijas Nacionālās operas izpilddirektore Selga Laizāne. "Latvijā ilgus gadus tā ir bijusi gandrīz vienīgā joma, kas spodrina valsts tēlu," viņa teica.
Laizāne norādīja, ka visiem ir prieks dzirdēt par Latvijas mūziķu lielajiem panākumiem pasaulē, piemēram, pēc operdziedātājas Marinas Rebekas debijas Metropoles operā Ņujorkā kāda kritiķe rakstījusi: "Kā jau 60% pasaules izcilo dziedātāju, arī viņa ir latviete."
Kā piemēru kultūras nozares pelnītspējai un lielajai nozīmei tūristu piesaistē Laizāne minēja ikgadējo Rīgas Operas festivālu, kura apmeklētāju vidū šogad vismaz puse bijuši ārzemnieki. Pēc pieticīgiem aprēķiniem par to, cik katrs no viņiem atstāj naudas viesnīcās, restorānos, transportā, suvenīros un operas biļetēs, divās nedēļās Latvijā tika atstāti 2,6 miljoni latu, lēsa Laizāne.
Tikmēr Rubenis uzsvēra, ka Latvijas profesionālo teātru valsts budžeta dotācija veido tikai 30% no to budžeta un tiek atmaksāta atpakaļ valstij nodokļu veidā. "Tie ir tikai apgrozāmie līdzekļi, ar ko teātri var nopelnīt naudu, un tie tiek atmaksāti atpakaļ valsts budžetā. Tas nozīmē, ka valsts budžets nav iedevis nevienu lieku santīmu mākslas radīšanai. Tikai tik daudz, lai mēs varētu izdzīvot," atzina Nacionālā teātra direktors.
Viņš piebilda, ka pašlaik nav skaidrs, kā kultūras institūcijas rīkosies, ja nākamā gada budžetā kultūrai vēl vairāk tiks nogriezti līdzekļi – visi iespējamie konsolidācijas paņēmieni, ieskaitot bezalgas atvaļinājumus, jau esot izmēģināti iepriekšējo budžeta samazinājumu laikā.
"Banku glābšanai miljardi nav problēma, par to nav daudz diskusiju. Bet kultūras glābšanai miljons izrādās liela problēma. Manuprāt, tas ir vērtību jautājums," piebilda Dambis. "Kultūra ir vienīgais Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanas iemesls."
Jau vēstīts, ka kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība) uzskata – kultūras nozarei samazinājums nākamajā gadā nav pieļaujams ne par santīmu.
Ministre trešdien tikusies ar kultūras nozares pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām, lai informētu par savu pozīciju 2012.gada valsts budžeta veidošanas procesā.
"Kultūras nozare ir bijusi pacietīga un apzinīgi savilkusi jostas visus krīzes gadus, taču pašlaik esam citā situācijā – valsts ekonomiskie rādītāji uzlabojas un kultūras nozarei samazinājums nav pieļaujams ne par santīmu," paziņojusi Jaunzeme-Grende.
Šo nostāju ministre ceturtdien izklāstīs arī premjeram Valdim Dombrovskim ("Vienotība"), atgādinot politiķu iepriekš minēto, ka kultūras joma vairs netiks pakļauta konsolidācijai.