KM radusi iespēju veselības nozarei novirzīt 1,2 miljonu eiro ietaupījumu
Kultūras ministrija (KM) radusi iespēju veselības nozarei novirzīt 1,2 miljonu eiro ietaupījumu, aģentūru LETA informēja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
Viņš norāda, ka pirmdien notika konstruktīvs dialogs ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV), kura laikā KM informēja, ka radusi iespēju novirzīt veselības nozarei 1,2 miljonu eiro ietaupījumu.
Savukārt kino nozares finansējums netiks samazināts, bet tiks izvērtēta papildu iespēja pārkārtot atsevišķu kino un citu kultūras nozares projektu maksājumus no 2023.gada uz 2024.gadu, skaidroja kultūras ministrs.
LETA jau vēstīja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) bija uzdevis ministrijām savos budžetos pārskatīt izdevumus, lai meklētu papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Tas esot jāizdara līdz 26.maijam, lai jau 16.jūnijā informatīvo ziņojumu varētu skatīt valdībā.
Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāre Karina Ploka piekrita, ka finansējums veselības aprūpei ir jāparedz, un par to ministrija nav jāpārliecina. Tomēr viņa nevarēja apsolīt, ka izdosies atrast nepieciešamos papildu 140 miljonus eiro. Ja tas neizdosies, tad tiks meklēti citi risinājumi.
Veselības ministre Līga Meņģelsone norādīja, ka pašlaik Latvijā ir izveidojusies kritiska situācija. Pēc diviem Covid-19 pandēmijas gadiem ir par 20% vairāk pacientu, kuri iepriekš netika uz izmeklējumiem, nekā plānots. Turklāt saskaņā ar OECD datiem, ja Eiropa izārstē konkrētu cilvēku skaitu, tad Latvijā tas skaits ir uz pusi mazāks, un to ietekmē inflācija, izmaksas, sabiedrības novecošanās un mazais veselības aprūpes nozares budžets.
Tāpat šobrīd cilvēki spiesti izmantot maksas medicīnu, speciālisti pāriet uz privāto sektoru, kā rezultātā nav ārstu, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.
Patlaban šī gada degošajām vajadzībām nepieciešami 164,5 miljoni eiro. Ar tiem varētu nodrošināt 90 000 bērnu zobārsta apmeklējumus, 610 000 ambulatoro pakalpojumu vienības, stiprināt ģimenes ārstu prakses, nodrošināt stacionāru pieejamību otrajā pusgadā, kā rezultātā tiktu kompensētas reālā izmaksu atšķirības salīdzinājuma ar tarifu. Tāpat ar šo finansējumu varētu palielināt analīžu un izmeklējumu skaitu laboratorijās.
Vidēji kritiskām vajadzībām šogad būtu nepieciešami 17,3 miljoni eiro, lai, piemēram, cilvēkiem būtu pieejami ģimenes ārsti bez pārtraukumiem atvaļinājumu un citas prombūtnes laikā, bet vēl 11,3 miljoni eiro vajadzīgi papildu darbinieka praksē nodrošināšanai.