Kultūras ministrija skaidro, kā tika izraudzīts jaunais Latvijas Nacionālā teātra valdes loceklis

Atbilstoši normatīvajam regulējumam apspriesties ar Latvijas Nacionālā teātra mākslinieciskās vadības komandu par pretendentu izvēli konkursa komisijai nav ļauts, norāda Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Viņa norāda, ka Latvijas Nacionālais teātris ir valsts kapitālsabiedrība un saskaņā ar Latvijas likumdošanu uz kapitālsabiedrības valdes locekļa amatu tiek organizēts atklāts konkurss. Tajās valsts kapitālsabiedrībās, kurās KM ir valsts kapitāla daļu turētāja, valdes locekļiem noteiktais amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Tuvojoties šī termiņa beigām, tiek organizēts atklāts konkurss uz valdes locekļa amatu, šāda kārtība tiek īstenota visās KM kapitālsabiedrībās.

Pēc Vizules paustā, ņemot vērā, ka iepriekšējam Nacionālā teātra valdes loceklim Jānim Vimbam 26.jūnijā beidzās piecu gadu pilnvaru termiņš, KM 26.martā izsludināja atklātu konkursu uz Nacionālā teātra valdes locekļa amata vietu. Savukārt 18.maijā, ņemot vērā pretendentu zemo aktivitāti, pieteikumu iesniegšanas termiņš tika pagarināts līdz 9.jūnijam.

KM pārstāve skaidro, ka valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu amata konkursu sagatavošanu un norisi nosaka normatīvais regulējums. Arī šis konkurss tika sagatavots un noritēja pilnībā atbilstoši regulējumam. Saskaņā ar to amata pretendentiem tika izvirzītas vairākas prasības, tostarp nevainojama reputācija, akadēmiskā augstākā izglītība vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība sociālajās vai humanitārajās zinātnēs.

Tāpat no pretendentiem tika sagaidīta vismaz divu gadu darba pieredze vadošā amatā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, kas iegūta pēdējo septiņu gadu laikā, valsts valodas prasmes "C1" līmenī un vismaz vienas svešvalodas, kas ir Eiropas Savienības oficiālā valoda, zināšanas vismaz "B1" līmenī atbilstoši "Europass" sistēmai.

Pretendentiem bija jābūt zināšanām un izpratnei par kultūras nozari, īpaši par teātri, zināšanām un izpratnei par valsts kapitālsabiedrības darbību un vadību, tai skaitā finanšu vadību, prasmei prezentēt un argumentēti pamatot savu viedokli. Tāpat tika vērtētas likumdošanā noteiktās valdes locekļu amata pretendentu kompetences: komandas vadīšanas kompetence, stratēģiskais redzējums, orientācija uz rezultātu sasniegšanu un lēmumu pieņemšana un atbildība.

Vizule atzīmē, ka saskaņā ar normatīvo regulējumu tika izveidota nominācijas komisija, kas vērtēja pretendentu pieteikumus. Komisijas priekšsēdētājas pienākumus pildīja KM valsts sekretāre Dace Vilsone, komisijas priekšsēdētājas vietniece bija KM valsts sekretāres vietniece attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica, komisijas locekļi bija VSIA "Valmieras drāmas teātris" valdes locekle Evita Ašeradena, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Kapitālsabiedrību pārraudzības nodaļas konsultante Kristīne Priede, neatkarīgā eksperta statusā komisijā pieaicināts biedrības "ASSITEJ Latvijas Nacionālais centrs" valdes loceklis, Latvijas Teātra padomes loceklis Jānis Znotiņš.

KM pārstāve uzsver, ka Ministru kabineta noteikumi ietver nosacījumu par apliecinājumu, kas jāparaksta visiem komisijas locekļiem pirms pretendentu iesniegtās dokumentācijas izskatīšanas, ka, ņemot vērā interešu konflikta novēršanas un fizisko personu datu aizsardzības prasības par nominācijas komisijas darbā iegūtas informācijas neizpaušanu un citus šīs informācijas aizsardzības pasākumus, pārkāpumu gadījumā tie tiks saukti pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

"Normatīvais regulējums pilnībā izslēdz, ka nominācijas komisija konkursa gaitā konsultētos ar mākslinieciskās vadības komandu par pretendentu izvēli, kā to savā publiskajā paziņojumā aizrāda režisors Elmārs Seņkovs, pārmetot KM šādas komunikācijas trūkumu. Savukārt tiklīdz bija zināms konkursa rezultāts, KM pirms izziņošanas publiski to vispirms paziņoja teātra iepriekšējam valdes loceklim Vimbam un drīz pēc tam - teātra kolektīvam," skaidro Vizule.

Viņa klāsta, ka valsts kapitālsabiedrības vadību, kā tas noteikts likumdošanā, veic kapitālsabiedrības valdes loceklis. Viņam ir noteikti pienākumi un atbildība. Mākslinieciskais vadītājs šādus pienākumus neveic un šādu atbildību nenes, kā arī viņam nav darba līgumisko attiecību ar kapitālsabiedrības daļu turētāju, tādējādi nav iespējams, ka KM sludinātu konkursu uz teātra mākslinieciskā vadītāja amata vietu.

Jau rakstījām, ka Seņkovs 1.augustā noslēdza savas darba gaitas Nacionālā teātra mākslinieciskā vadītāja amatā. Ierakstā sociālajos medijos viņš norādīja, ka kopsaucēju tālākajai sadarbībai ar jauno teātra direktoru Māri Vītolu nav izdevies atrast.

Pēc režisora paustā, iepriekšējā teātra direktora Vimbas laikā sāktais mākslinieciskās vadības modelis deva Seņkovam pilnu māksliniecisko atbildību un brīvību pār repertuāru, trupas izveidi un aktīvu sadarbību ar mārketingu, bet Vītols šādu formu nav akceptējis, jo arī pats vēloties iesaistīties šajos procesos.

"Vītola darbības modelis to neparedz, kā rezultātā nesaskatu iespēju sasniegt nospraustos mākslinieciskās izcilības mērķus. Ceru, ka Vītols ar savām zināšanām un pieredzi būs labs Nacionālā Teātra vadītājs un izsaku atbalstu viņa tālākajai darbībai," norādīja Seņkovs.

Seņkovs asu kritiku veltīja KM. Viņu neapmierina, ka jaunā valdes locekļa iecelšanas procesā no konkursa komisijas priekšsēdētājas KM valsts sekretāres Vilsones un priekšsēdētājas vietnieces KM valsts sekretāres vietnieces attīstības un finanšu jautājumos Zakevicas puses bijušas komunikācijas problēmas, jo šīs personas neesot rēķinājušās ar mākslinieku darbu.

Režisors uzsvēra, ka KM amatpersonas konkursa gaitā nekonsultējās ar mākslinieciskās vadības komandu par pretendentu izvēli un neņēma vērā esošo mākslinieciskās vadības darbības modeli, iespējas to salāgot ar konkursa pretendentu prezentētajām mākslinieciskās attīstības vīzijām.

Tāpat KM amatpersonas, pēc Seņkova paustā, neuzskatīja par vajadzīgu māksliniecisko komandu un otru pretendentu Vimbu informēt par konkursa rezultātiem pirms kopējās trupas sapulces, kas ļautu teātra vadībai sagatavoties valdes locekļa maiņai un mākslinieciskās vadības komandai iepazīties un laikus uzsākt sarunas par sadarbības iespējām ar jauno valdes locekli, pirms publiskās rezultātu paziņošanas un stāšanās darbinieku priekšā.

"KM amatpersonas konkursa rezultātu paziņošanai izvēlējās cilvēciski neētisku veidu, kurā zaudētājs nenojauš rezultātu, kamēr uzvarētājs iznāk no aizkulisēm ar labi sagatavotu runu un gatavu preses relīzi, kura nekavējoties arī tiek ievietota sociālajos tīklos. Konkursa rezultātu paziņošanas laikā klātesošo teātra darbinieku priekšā no skatuves pauda ar mani nesaskaņotu pārliecību, ka man noteikti izdosies sadarboties ar jauno valdes locekli," norādīja Seņkovs.

"KM amatpersonas absolūti nerēķinājās ar atkārtotā konkursa rezultātā radušās situācijas īsajiem termiņiem, kad no jaunā valdes locekļa stāšanās amatā datumam līdz sezonas atklāšanai ir tikai sešas darba dienas, kuru laikā paralēli mākslinieciskās darbības modeļa pieņemšanai jaunajam valdes priekšsēdētājam vēl jāpagūst atrisināt vesela virkne administratīvo un līgumu slēgšanas jautājumu," uzsvēra režisors.

Jau rakstījām, ka 24.jūlijā Nacionālā teātra vadītāja amata pienākumus sāka pildīt kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs, biedrības "Latvijas Kultūras projekti" direktors Vītols.