Lielāko Eiropas Savienības (ES) naudu, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvijā saņēmis Alsungas novads, trešdien raksta laikraksts "Dienas Bizness" (DB).
Par to liecina DB analīze, apkopojot Lauku atbalsta dienesta (LAD) administrētos maksājumus, izņemot valsts subsīdijas – Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) tiešie un pārējie maksājumi, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) maksājumi un Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) maksājumi.
Aplēšot ES maksājumu apmēru uz hektāru, līderos izvirzās pilsētas – Liepāja ar 880,74 latiem uz hektāra (ha), kam seko Valmiera ar 608,36 latiem un Ventspils ar 337,69 latiem. Starp Latvijas novadiem skaidri iezīmējas galvenie lauksaimniecības reģioni, kā arī atsevišķi novadi, kur realizēti ievērojami projekti ar ES fondu atbalstu.
Vērtējot pastarīšus šajā sarakstā, iezīmējas divas tendences – maz uz ha saņēmuši Pierīgas novadi, kur ir neliela lauksaimniecības vai ražošanas aktivitāte, un attālāki Latvijas novadi, kur infrastruktūras problēmas kavē biznesa attīstību. Nedaudz citāda aina paveras, vērtējot, cik ES naudas ir, ja to sadala «uz galviņām» attiecīgajā pašvaldībā reģistrētajiem. Līderos izvirzās novadi, kur lauku bizness ir aktīvs, bet iedzīvotāju skaits nav pārāk liels. Līderis ir Alsungas novads ar 1074,6 latiem uz iedzīvotāju, kam seko Jaunpils novads un Rundāles novads attiecīgi ar 808,4 latiem un 609,8 latiem. Vismazāk uz iedzīvotāju saņem pilsētās un biezi apdzīvotajos Pierīgas novados, piemēram, vismazākā summa uz iedzīvotāju – 0,3 latus – saņemta Garkalnē, kam seko Daugavpils ar 3,6 latiem un Babītes novads ar 8,6 latiem uz iedzīvotāju.
Uz katru Alsungas iedzīvotāju ES finansējums veido 1074,6 latus, kas ir augstākais rādītājs valstī. Alsungas novada domes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls skaidro, ka pašvaldība strādā, lai piesaistītu projektus un uzņēmēji būti ieinteresēti darboties. Kā piemēru viņš min projektus zivju pārstrādes nozarē, vēja enerģijas jomā, gaļas un ābolu pārstrādes nozarēs.
Jau ziņots, ka 2007.‒2013.gada struktūrfondu apguves periodā Latvijai pieejami aptuveni 3,2 miljardi latu.