Latvijā pieaug nelegālais metāllūžņu tirgus

Līdz ar pievienotās vērtības nodokļa izmaiņām darījumos ar metallūžņiem un augsto metālūžņu cenu pasaules biržās oktobrī Latvijā metāla zādzības kļuvušas īpaši nekaunīgas, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā Personīga".

Tikmēr metalūžņu pieņemēju skaits aug. Licences Ekonomikas ministrijā iznemušas vairāk nekā 250 firmas. Ja vēl pieskaita vairākus simtus nelegālo pieņemšanas punktu, tad nelielā Latvija izrādās ir metalūžņu lielvalsts. Kamēr metālūžņu kompānijas lepojas ar pieaugošo eksportu izrādās, ka uz Turciju un Indiju tiek izvesta liela daļa no mūsu valstī sazagtā metāla, vēsta raidījums.

Pēdējā laikā metālzagļi kļuvuši īpaši bezkaunīgi. Nesen notika mēģinājums nozagt ūdens sūkni Juglā. Neilgi pirms ūdens sūkņa zādzības 160 metru platībā tika notīrītas Salu tilta margu estakādes. Vainīgie nav atrasti. Oktobra vidū dzelzs vārti tika aiznesti no Andreja Upīša memoriālā muzeja Skrīveros. Savulaik tos ielika par Eiropas fondu un pašvaldības naudu. Arī šis gadījums pagaidām nav atklāts. Ne mazāk šokējoša zādzība Liepājā - tur nakts laikā Ziemeļu kapos Oskara Kalpaka piemiņas vietā nozagti 23 burti. Minētie gadījumie ir tikai spilgtākie. Policijas atskaitēs tagad nav dienu, kad neparādītos melno un krāsaino metalūžņu zādzības, ziņo "Nekā Personīga".

"Nekā Personīga" eksperimentā kādā uzņemšanas punktā par atvestajiem metāllūžņiem naudu sola pēc pāris stundām, tādēļ žurnālisti dodas uz Pērnavas ielu. Jautājums par to kur metāllūžņi iegūti - vai nav zagti - neseko. Uz vietas žurnālisti saņem 10 latus, divdesmit santīmus. Desmit santīmi par kilogrammu.Tas ir pārkāpums, jo uz vietas pieņemšanas punktā skaidrā maksāt nedrīkst. Saskaņā ar likumu nauda metalūžņu nodevējam jāpārskaita uz bankas kontu.

Metalūžņu eksports no Latvijas pieaug. Ja pērn uz Turciju aizveda 120 tūkstoš tonnu metalūžņu, tad šogad desmit mēnešos uz Turciju aizceļojis jau 165 tukstoš tonnu. Arī kopējais daudzums desmit mēnešos ir par trešadaļu lielāks kā pērn.

Latvijā

Transporta enerģijas likums paredz veicināt transporta nozares “zaļināšanu”, ieviešot transporta enerģijas modernizēšanas pienākumus, kā arī samazināt patēriņam nodotās transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzes emisiju intensitāti par vismaz 16% līdz 2030. gadam.