Pirmdiena, 20.maijs

redeem Salvis, Selva, Venta

arrow_right_alt Latvijā

"Pūņu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībā" konstatētas, iespējams, pretlikumīgas darbības

© Kaspars Krafts/f64

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja anulējusi "Pūņu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības" ("Pūņu KKS") licenci, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Lēmums par "Pūņu KKS" licences anulēšanu pieņemts, jo Latvijas Banka "Pūņu KKS" darbībā konstatējusi pārkāpumus un, iespējams, pretlikumīgas darbības, par kurām Latvijas Banka informējusi tiesībsargājošās iestādes.

Latvijas Bankas uzraudzības eksperti, veicot neklātienes uzraudzību un klātienes pārbaudes, konstatēja vairākus normatīvo aktu pārkāpumus "Pūņu KKS" darbībā, tāpēc 2024.gada 14.februārī Latvijas Bankas uzraudzības komiteja noteica vairāku finanšu pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus.

Šī lēmuma ietvaros Latvijas Banka uzdeva nekavējoties sasaukt biedru kopsapulci, lai biedrus iepazīstinātu ar Latvijas Bankas uzraudzības komitejas lēmumu, lemtu par "Pūņu KKS" turpmāko darbību un par valdes priekšsēdētājas, valdes locekļu un revīzijas komisijas priekšsēdētājas atbilstību ieņemamajam amatam.

Ņemot vērā, ka ar "Pūņu KKS" valdes priekšsēdētāju nav iespējams sazināties un iegūt pieprasītos dokumentus, kā arī Latvijas Banka ieguvusi arvien vairāk pierādījumu par pārkāpumiem "Pūņu KKS" darbībā un negodprātīgu rīcību, Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 13.martā pieņēma lēmumu anulēt "Pūņu KKS" 1999.gadā izsniegto licenci krājaizdevu sabiedrības darbībai.

Pēc licences anulēšanas "Pūņu KKS" nav tiesīga turpināt darbību finanšu tirgū kā krājaizdevu sabiedrība. Līdz ar to secīgi Latvijas Bankas padome 2024.gada 13.martā pieņēma lēmumu, ka 14.martā plkst.00 "Pūņu KKS" ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.

Konstatējot noguldījumu nepieejamības iestāšanos, Latvijas Bankai jārod tiesiskais risinājums par noguldītājiem pienākošās garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību. Ņemot vērā "Pūņu KKS" noguldītāju struktūru un nelielo noguldītāju skaitu, Latvijas Bankas padome 13.martā pieņēma lēmumu garantētās atlīdzības izmaksu "Pūņu KKS" noguldītājiem veikt no Noguldījumu garantiju fonda līdzekļiem ar Latvijas Bankas starpniecību.

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumā noteikto "Pūņu KKS" jāsagatavo to noguldītāju saraksts, kuriem izmaksājama garantētā atlīdzība. Sarakstā jāiekļauj noguldītāji, kuriem atbilstoši likuma noteikumiem ir tiesības uz garantēto atlīdzību, ietverot informāciju, kāda tā ir dienā, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība.

Garantētās atlīdzības izmaksa "Pūņu KKS" noguldītājiem tiks sākta 2024.gada 22.martā. Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz kontu, kas uz noguldītāja vārda atvērts kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas Vienotajā eiro maksājumu telpā jeb SEPA.

Pieteikumi garantētās atlīdzības saņemšanai tiks pieņemti elektroniski, ja pieteikums parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz Latvijas Bankas oficiālo elektronisko adresi vai e-pasta adresi "info@bank.lv", kā arī klātienē Latvijas Bankas klientu kasēs Rīgā, Bezdelīgu ielā 3, Latvijas Bankas darba laikā.

"Pūņu KKS" noguldītājam pieteikumā par garantētās atlīdzības izmaksu jānorāda konta numurs sevis izvēlētā kredītiestādē vai finanšu iestādē un jāpievieno noguldījuma veikšanas pamatojoši dokumenti.

Fiziskai personai, kura pārstāv "Pūņu KKS" noguldītāju - juridisko personu vai citu fizisko personu -, papildus jāiesniedz dokumenti, kas apliecina juridiskās vai fiziskās personas pārstāvību.

Informācija par garantētās atlīdzības izmaksas kārtību tiks publicēta arī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

"Pūņu KKS" dibināta 1999.gadā. Tās valdes priekšsēdētāja ir Ludmila Tjujuševa, bet valdes locekļi - Ieva Pētersone un Ervīns Pētersons, liecina "Firmas.lv" informācija. 2022.gada beigās "Pūņu KKS" kredītos bija izsniegusi 133 487 eiro, bet noguldījumos bija piesaistīti 47 395 eiro, termiņnoguldījumos - 44 869 eiro, bet noguldījumos uz pieprasījumu - 2526 eiro. "Pūņu KKS" 2022.gadā guva 208 eiro peļņu.

Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība ir tās biedru dibināts un pārvaldīts finanšu kooperatīvs, lai sniegtu saviem biedriem finanšu pakalpojumus - noguldījumus, aizdevumus un citus. Latvijā turpina darboties 28 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības. Tās veidojušās pēc diviem principiem - pēc teritoriālās un interešu vai nodarbinātības kopības. Par krājaizdevu sabiedrības biedru kļūst, iegādājoties tās pajas. Atšķirībā no bankas klienta krājaizdevu sabiedrības biedram ir iespējas aktīvi iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību segments Latvijā aizņem salīdzinoši nelielu daļu no finanšu sektora - aptuveni 0,1% no kopējiem finanšu sektora aktīviem.