Inflācija Latvijā pieaug pārtikas cenu dēļ, secina Latvijas Banka

Pārtikas cenu inflāciju varētu risināt ar konkurences veicināšanas instrumentiem, ceturtdien, tiekoties ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Ievu Šmiti, teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents iepazīstināja Valaini un Šmiti ar Latvijas Bankas secinājumiem par pārtikas cenu inflācijas rādītājiem. Tikšanās laikā pārrunāti katras institūcijas kompetencē esošie instrumenti, kas situāciju risinātu.

Kazāks tikšanās laikā akcentēja, ka Latvijā inflācija ir paaugstinājusies, kas lielā mērā ir noticis pārtikas cenu dēļ. Turklāt patēriņa cenas pārtikas grupā aug straujāk par ražotāju un importa cenām. Pārtikas patēriņa cenās Latvijas Banka nav vērojusi lejupvērstu korekciju, kad pēc augstās inflācijas energokrīzes laikā globālās enerģijas un pārtikas cenas samazinājās.

Latvijas Bankas prezidents atzīmē, ka tas liecina, ka atsevišķos pārtikas ražošanas un tirdzniecības ķēdes posmos konkurence varētu nebūt pietiekami sīva.

"Šajā situācijā visefektīvākie būtu konkurences veicināšanas instrumenti. Ekonomikas ministrijas (EM) un nozares nupat parakstītais sadarbības memorands ir solis šajā virzienā. Latvijas Banka ir gatava sniegt atbalstu EM padziļinātā datu analīzē, kas ļautu izvērtēt līdzšinējo pasākumu efektu un vērtēt tālākos nepieciešamos soļus," pauda Kazāks.

Tikšanās laikā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste iepazīstināja ar Latvijas Bankas analīzi un secinājumiem. Pašlaik cenu pieaugumu uztur pārtikas un pakalpojumu cenu pārmaiņas, bet energoproduktiem ir tendence kļūt nedaudz lētākiem. Pārtikas cenu inflācija, ietverot alkoholu un tabaku, aprīlī sasniedza 7,6%, kamēr bez alkohola un tabakas tā bija 7,4%.

Latvijas Bankā pauda uzskatu, ka kontrolēt ražotāju un tirgotāju pievienoto uzcenojumu nebūtu atbilstoši brīvā tirgus un konkurences principiem. Brīvā tirgū svarīga ir savstarpējā konkurence, kas piespiež ražotājus un tirgotājus meklēt veidus, kā piedāvāt pircējam produktus par zemāku cenu.

Latvijas Banka atbalsta dažādus konkurenci veicinošus pasākumus, piemēram, iespēju ērti salīdzināt produktu cenas un patērētāju informēšanu par zemāko cenu piedāvājumiem, jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū un aktīvāku konkurences uzrauga darbu ar dominējošajiem tirgus dalībniekiem, lai veicinātu patērētājiem draudzīgāku tirgus piedāvājumu. Šie būtu soļi pareizajā virzienā, kam varētu būt pozitīva ietekme.

Jau vēstīts, ka 27.maijā Valainis ar nozares pārstāvjiem parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.

Noslēgtais memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara veicināšanu veikalos.

Zemo cenu pārtikas groza izveide paredzēs, ka 10 preču kategorijās katrā tiks nodrošināts vismaz viens produkts ar zemāko cenu kategorijā, un ar zināmu regularitāti produkti tiks mainīti pret citiem produktiem no tās pašas kategorijas.

Memorandu parakstījušās tirgotāju organizācijas iekļauj apmēram 75-80% tirgus spēlētāju, tostarp "top!", "Elvi Latvija", "Aibe", "Narvesen", "Maxima", "Lidl", "Rimi" un citas. Vienlaikus EM turpina darbu arī ar tām mazumtirgotāju ķēdēm, kas nav memorandā.