Uzņēmēju noskaņojums šogad maijā turpināja pasliktināties apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumos, savukārt mazumtirdzniecība ir vienīgā uzņēmējdarbības joma, kurā noskaņojums ir pozitīvs, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP)
2023.gada maijā noskaņojuma rādītājs mazumtirdzniecībā, pēc sezonāli koriģētiem datiem, bija 8,1%, kas, salīdzinot ar aprīli, ir pieaugums par 1,8 procentpunktiem.
Straujākais noskaņojuma rādītāja pieaugums - par 17,6 procentpunktiem - bija degvielas mazumtirdzniecībā, sasniedzot vērtību 30,2%. Uzņēmēju noskaņojums pārtikas mazumtirdzniecībā uzlabojies par septiņiem procentpunktiem, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā pasliktinājies par 1,3 procentpunktiem. Automobiļu pārdošanā uzņēmēju noskaņojums maijā uzlabojies par 4,6 procentpunktiem, bet to detaļu un piederumu pārdošanā, kā arī remontā - par 3,9 procentpunktiem.
Statistikas pārvaldē norāda, ka maijā 26% mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt ierobežojošus faktorus saimnieciskajai darbībai, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā aprīlī. Tuvojoties vasarai, 21% mazumtirgotāju kā ierobežojošu faktoru norādījis darbaspēka trūkumu, un šis rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaudzis par pieciem procentpunktiem. Maijā īpaši augstu īpatsvaru (50%) sasniedzis to mazumtirgotāju īpatsvars, kuri kā ierobežojošo faktoru norādījuši konkurenci tirdzniecības sektorā. Tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš 2019.gada aprīļa. Savukārt 11% mazumtirgotāju atzīmējuši, ka to darbību ierobežo dažādi citi faktori, piemēram, preču pieejamība, augstās energoresursu cenas, ģeopolitiskā situācija, taču kopš gada sākuma šim rādītājam ir tendence samazināties.
Pakalpojumu sektorā 2023.gada maijā, pēc sezonāli koriģētiem datiem, noskaņojuma rādītājs bija -1,5%, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar aprīli, ir pasliktinājies par 3,9 procentpunktiem.
Statistikas pārvaldē atzīmē, ka noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs, kā ierasts, būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Optimistiskākie atbilstoši sniegto pakalpojumu raksturīgajai sezonalitātei, tāpat kā pirms mēneša, ir ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas (31,5%), gaisa transporta (26,3%) un izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji (27,7%). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji maijā ir uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozarē (-8,1%), kā arī sauszemes un ūdens transporta pakalpojumos (attiecīgi -13% un -17,7%). Kopumā maijā no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 18 uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, bet 12 - negatīvs.
Maijā 37% pakalpojumu sektora uzņēmēju neizjuta saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, 17% uzņēmēju darbību būtiski ierobežo darbaspēka trūkums, savukārt nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru atzīmējuši 33%, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par diviem procentpunktiem. Savukārt 15% pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību ierobežo dažādi citi faktori, piemēram, ģeopolitiskā situācija un energoresursu cenas.
Noskaņojuma rādītājs būvniecībā, pēc sezonāli koriģētiem datiem, maijā bija -10,8%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir par diviem procentpunktiem mazāk.
Maijā, salīdzinot ar aprīli, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, par 1,7 procentpunktiem samazinājās novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni un par 0,8 procentpunktiem gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trijos mēnešos. Noskaņojuma rādītājs maijā, salīdzinot ar aprīli, ēku būvniecībā palielinājās par 3,9 procentpunktiem, bet specializētajos būvdarbos - par trim procentpunktiem. Savukārt inženierbūvniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies par 9,4 procentpunktiem.
Būvniecības aktivitāti maijā visvairāk ierobežoja nepietiekams pieprasījums un darbaspēka trūkums, ko norādīja attiecīgi 35,2% un 30,5% respondentu. Finansiālas grūtības kā ierobežojošu faktoru norādīja 16,8%, bet laika apstākļu ietekmi - 12% respondentu. Dažādu citu faktoru, tostarp galvenokārt būvmateriālu cenu kāpumu, ietekmi atzīmēja 4% respondentu. Savukārt 28,4% uzņēmēju norādīja, ka neizjūt nekādus būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.
Apstrādes rūpniecībā, pēc sezonāli koriģētiem datiem, noskaņojuma rādītājs maijā bija -9,7%, kas salīdzinājumā ar aprīli ir samazinājums par 2,5 procentpunktiem.
Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, noskaņojuma rādītāji samazinājās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs - koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā bija kritums par 11,4 procentpunktiem, gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā - par 3,1 procentpunktu, bet pārtikas produktu ražošanā - par 2,8 procentpunktiem. Uzņēmēju noskaņojums pieauga elektrisko iekārtu ražošanā - par 15,8 procentpunktiem, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā - par 3,1 procentpunktu, bet mēbeļu ražošanā - par 0,2 procentpunktiem.
Apstrādes rūpniecībā noskaņojuma rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām maijā, salīdzinot ar aprīli, 18 nozarēs noskaņojuma rādītājs samazinājās, kamēr četrās nozarēs bija pieaugums, bet vienā nozarē uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.
Nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru maijā minēja 49,5% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmēja attiecīgi 13,2% un 14,8% respondentu, bet finansiālas grūtības minēja 11,6%. Citu faktoru ietekmi norādīja 8,7% uzņēmēju, tostarp joprojām galvenokārt tiek minēta inflācija un kara Ukrainā ietekme. Savukārt 26,4% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā maijā neizjuta saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.
2023.gada maijā ekonomikas sentimenta rādītājs Latvijā bija 93,7 (iepriekšējā mēnesī - 94,6). Šis rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā, un to visām Eiropas Savienības (ES) valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju noskaņojuma rādītājā ietvertās komponentes.
Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.
