Otrdiena, 21.maijs

redeem Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs

arrow_right_alt Latvijā

Latvijā varētu veidot varmāku datu bāzi

© F64

Biedrība "Centrs Marta" aicinājusi politiķus domāt par vienotu datu bāzi par personām, kas veikušas vardarbības noziegumus, lai potenciālajiem nākotnes cietušajiem būtu iespējas uzzināt par iepriekš notikušu vardarbību.

Šāds priekšlikums piedāvāts Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sasauktajā Noziedzības novēršanas padomes (NNP) sēdē, reaģējot uz nesenajiem traģiskajiem notikumiem Jēkabpilī un jauniešu vardarbības gadījumiem Imantā.

Iekšlietu ministrs Māris Kučiniskis (AS) un Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks atzinīgi novērtēja piedāvājumu izstrādāt vienotu varmāku reģistru.

Kučinskis atzīmēja, ka vardarbības ģimenē pārzināšanā un novēršanā liela loma ir pašvaldībām. Ministra ieskatā, ir jānoņem šķēršļi, kas neļauj pašvaldībām uzzināt par konkrētiem vardarbības gadījumiem, kā arī viņš pieļauj, ka nepieciešama varmāku datu bāzes izveide.

Arī VP priekšnieks atzinīgi vērtēja biedrību "Centrs Marta" un "Skalbes" priekšlikumus, tostarp par varmāku reģistru. Ruks norādīja, ka ir nepieciešama augsta riska varmāku savlaicīga identificēšana un profilēšana, kas nozīmē arī jaunu analītisko rīku un informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanu.

Vienlaikus Ruks aicināja sabiedrību neslēpt un ziņot par vardarbības gadījumiem.

NNP piektdien sēdē uzklausīja Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ģenerālprokuratūras, kā arī biedrības "Centrs MARTA" un biedrības "Skalbes" ziņojumus ar priekšlikumiem vardarbības novēršanai un apkarošanai.

Turpmākajai rīcībai NNP nolēma uzdot atbildīgajām institūcijām vairākus uzdevumus, pirmkārt, pirmstiesas izmeklēšanā un iztiesāšanā iesaistītajām personām nodrošināt visaptverošu un nepārtrauktu izglītošanu par to, kā novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.

Otrkārt, tika nolemts uzdot pilnveidot profesionālu un efektīvu starpinstitucionālo sadarbību gan iestāžu, gan ministriju līmenī, gan pirmstiesas un iztiesāšanas procesā attiecībā uz varmākām, gan arī personu, kurām piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, uzraudzībai un sociālo jautājumu risināšanai.

LETA jau ziņoja, ka tika uzdots arī, iesaistot visas atbildīgās institūcijas, izstrādāt vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2024.-2029.gadam.

NNP sēdei iesniegtos institūciju un nevalstisko organizāciju priekšlikumus par izmaiņām normatīvajos aktos būs jāizskata attiecīgajās atbildīgajās darba grupās.

Tāpat tika uzdots informēt sabiedrību par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, kā arī padome vienojās pieņemt zināšanai Tieslietu ministrijas informāciju par bērnu Terapeitiskās iestādes koncepta izstrādi, kas būtu paredzēta bērniem, kuri izdarījuši noziedzīgu nodarījumu, apdraud savu vai citu cilvēku veselību vai dzīvību, kā arī tiesībaizsardzības iestādēm uzdots veicināt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu prioritāru piemērošanu bērniem.

Padome arī vienojās atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātos risinājumus informatīvā ziņojuma projektā par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu.

Visām iesaistītajām iestādēm par paveikto līdz 2023.gada 1.novembrim būs jāziņo NNP.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere sēdē ziņoja par virzītajiem grozījumiem likumā, kurus jau nākamnedēļ Saeima skatīs otrā lasījumā. Tie paredz kā prioritāru noteikt tādu kriminālprocesu, kurā tiek izmeklēta vardarbība ģimenē, kā arī to, ka kriminālprocess par vardarbību ģimenē būs jāuzsāk neatkarīgi no cietušās personas iesnieguma, būs iespēja piemērot speciālo procesuālo aizsardzību no vajāšanas un vardarbības draudiem cietušajām personām, bet par vajāšanu un draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja tā izdarīta ģimenē, tiks paredzēta brīvības atņemšana līdz trīs gadiem.

Pēc tieslietu ministres ierosinājuma Tieslietu padome jau ir izveidojusi darba grupu, kas analizēs un identificēs nepilnības, kā arī izstrādās priekšlikumus tiesu sistēmas darba organizācijai un starpinstitucionālajai sadarbībai, lai efektīvi nodrošinātu aizskarto personu tiesības uz aizsardzību. NNP šodien lēma aicināt Tieslietu padomi līdz 1.novembrim informēt par darba grupā secināto.

Iekšlietu ministrs Kučinskis uzsvēris, ka vardarbības novēršanai nepieciešams sagatavot grozījumus tiesību aktos, lai paredzētu starpinstitucionālu sanāksmju formāta izveidi, kurā tiktu izskatīti individuāli gadījumi par augsta un ļoti augsta riska personām. Tāpat Iekšlietu ministrija aicina izvērtēt iespējas ieviest kriminālprocesā jaunu drošības līdzekli - elektronisko novērošanu.

Labklājības ministre Evika Siliņa (JV) uzsvērusi, ka nepieciešama nulles tolerance jebkāda veida vardarbībai, un Stambulas konvencijā jau ir noteikta liela daļa mehānismu un principu, kurus ieviešot, mēs varētu krietni pietuvoties vardarbības samazināšanai.

Tāpat ministre informējusi, ka šobrīd notiek aktīvs darbs pie pakalpojumu pilnveides vardarbībā cietušo personu rehabilitācijai, lai jau no šī gada otrā pusgada augstas vardarbības riska gadījumos, kad vardarbībā cietušās pilngadīgās personas veselība un dzīvība ir apdraudēta, ir iespējams piešķirt krīzes dzīvokli kā drošu patvērumu, kā arī piedāvāt lielāku skaitu speciālistu konsultāciju, ja personai tas ir nepieciešams.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) atzinusi, ka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā informatīvā ziņojuma projektā par vardarbības izskaušanu skolā ir paredzēti konkrēti risinājumi, lai realizētu iekļaujošu izglītību.

Saskaņā ar to katrai izglītības iestādei ikdienas procesos būs jāizmanto kāda no vardarbības novēršanas programmām, tāpat izglītības iestādēm ir paredzētas tiesības vajadzības gadījumā pieprasīt nepieciešamo atbalstu no pašvaldības, policijas un citām institūcijām.