Levits: Latvijai jākļūst ne tikai par zaļās enerģijas ražotāju, bet arī par eksportētāju

© Gints Ivuškāns/F64

Valsts iesaiste enerģētikas nozarē ir neizbēgama, un tās uzdevums ir sabalansēt sabiedrības un arī biznesa intereses, rūpējoties par visiem ilgtspējas aspektiem, pirmdien Saeimas Enerģētikas forumā teica Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš stāstīja, ka energoresursu cenas un enerģētiskās drošības apsvērumi ir mobilizējuši politiku. Eiropas Savienības (ES) pietiekami ātri un konsekventi ir pieņēmusi stratēģiskus lēmumus par enerģētiskās drošības mērķiem.

Prezidents arī uzsvēra, ka Latvijā ir redzama zināma virzība - pārtraukta dabasgāzes iegāde no Krievijas, palielināta iedzīvotāju interese par elektroenerģijas ražošanu pašpatēriņam, bet lielie elektroenerģijas ražotāji apliecinājuši interesi Latvijā īstenot atjaunojamās enerģijas projektus.

Tāpat prezidents norādīja, ka Latvijā no šā gada sākuma ir Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kas ir "institucionāls pamats, lai nodrošinātu ilgtspējīgu klimata un enerģētikas jomas vienotu pārvaldību un īstenošanu.

Levits teica, ka Latvijai ir nepieciešama ilgtspējīga, tautsaimniecības interesēm atbilstoša enerģētikas stratēģija, un līdzšinējie politikas plānošanas dokumenti nav pietiekoši. "Tie ir jāpapildina un būtībā jāizstrādā no jauna," pauda prezidents, uzsverot, ka KEM pirmais lielais uzdevums ir izstrādāt jaunu, modernu, ilgtspējīgu enerģētikas politikas koncepciju, un pēc tam to īstenot praksē.

"Ir vajadzīga nopietna ilgtspējīgas enerģijas attīstības stratēģija," teica Levits, uzsverot, ka jāuzstāda pavisam skaidrs mērķis Latvijai kļūt ne tikai par zaļās enerģijas ražotāju, bet arī par eksportētāju.

Prezidents norādīja, ka ir nepieciešamas skaidras vadlīnijas, lai varētu attiecīgi novirzīt investīcijas un nodrošinātu enerģētikas nozari pret dažādiem riskiem. Tāpat debates par enerģētikas politiku ir nepieciešamas sabiedrībā, lai tā aptvertu un saprastu problēmas, kas ar to ir saistītas, un būtu gatava jauniem risinājumiem, piemēram, vēja parku izbūvei.

Levits pauda pārliecību, ka KEM, uzklausot Latvijas un ārzemju ekspertus, rūpīgi sagatavos un pēc zināma laika nāks klajā ar jaunu, mūsdienīgu, ilgtspējīgu enerģētikas attīstības stratēģiju, lai sabiedrībā to varētu apspriest un tad pieņemtu Ministru kabinetā kā pamatu Latvijas turpmākajai enerģētikas politikai vidējā laika posmā.

Viņš uzsvēra, ka investoriem un enerģētikas uzņēmumiem ir jābūt drošībai, pa kuru ceļu Latvija ies, lai nodrošinātu enerģētisko neatkarību.

Tāpat Levits skaidroja, ka enerģētikas nozare ir saistīta ar ražošanu, un Latvijai paveras iespējas attīstīt ar enerģētiku saistītas nozares ar augstu pievienoto vērtību un eksporta potenciālu.

Viņš uzsvēra, ka globālās piegādes ķēdes, pēc Covid-19 un globālās enerģētikas krīzes, ir mainījušās. Tā kā ir daudz neskaidrību, šajā mirklī Latvijas uzņēmējiem ir iespējams iekļūt šajās nākotnes piegādes ķēdēs.

"Arī valsts kapitāla enerģētikas uzņēmumiem ir potenciāls un nepieciešamās kompetences, lai uzņemtos līderību inovāciju jautājumos," teica prezidents, piebilstot, ka politikas veidotājiem ir skaidri jādod šāds uzdevums, lai valsts lielie uzņēmumi varētu nopietni iesaistīties inovāciju un tehnoloģiju attīstībā.

Levits uzsvēra, ka valsts iesaiste enerģētikas nozarē ir neizbēgama, un tieši valsts pārvalda un attīsta tīklu infrastruktūru, starpvalstu savienojumus. "Valsts uzdevums ir sabalansēt sabiedrības un arī biznesa intereses, rūpējoties par visiem ilgtspējas aspektiem - vides, sociālo un arī ekonomisko ietekmi," teica prezidents.

Latvijā

Latvijas patiesos nodomus “Rail Baltica” naudas apgūšanā jau sen kā atklājusi “Neatkarīgās” 2017. gada 2. novembra publikācija ““Rail Baltica” būs vismaz tramvajs no Rīgas uz lidostu”. Lietuva tajā paša laikā cerēja izmānīt Eiropas Savienības naudu, lai “Rail Baltica” vietā uzbūvētu Eiropas standarta sliežu ceļu no Viļņas uz Poliju. “Rail Baltic” oficiālo līniju noturēt kādu laiku vienatnē centās Igaunija, taču arī tā tagad dekorē Tallinu pēc Rīgas parauga.