Piektdiena, 22.septembris

redeem Maigurs, Mārica, Māris

Lasi ērtāk format_size
arrow_right_alt Latvijā

Aptauja: trešdaļa Latvijas iedzīvotāju šovasar ceļos par spīti dzīves dārdzībai

© Mārtiņš Zilgalvis/F64

Augstā inflācija, pārtikas cenu pieaugums lielveikalos, energoresursu krīze un citi šī brīža ekonomiskās situācijas radītie izaicinājumi, kuru ietekmē būtiski augusi dzīves dārdzība, tomēr neietekmē ceļošanas plānus gandrīz trešdaļai Latvijas iedzīvotāju. Cilvēki šovasar ceļos vai plāno ceļot tikpat daudz, kā ierasts, liecina "Swedbank" Finanšu institūta veiktais pētījums. Turklāt ceļot gatavu iedzīvotāju skaits ir pat pieaudzis no 26% pērn uz 31% šogad.

Par spīti dzīves dārdzībai teju trešdaļa sabiedrības negrasās atteikties no iecienītā atpūtas veida - ceļošanas.

Dati rāda, ka ceļotāju skaits kopumā kļuvis lielāks, vienlaikus samazinoties to iedzīvotāju skaitam, kuri iepriekš nav ceļojuši. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem dzīves dārdzības iespaidā ceļošanas plānus visretāk maina jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem - 39% norāda, ka viņu plānus inflācija neietekmē. Tāpat visbiežāk atbildējuši Rīgā dzīvojošie (41%) un iedzīvotāji, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli pārsniedz 1000 eiro.

Ienākumu līmenis ir likumsakarīgs faktors, mainot ceļojumu plānus: jo zemāki ienākumi, jo biežāk iedzīvotāji izvēlas atcelt plānotos ceļojumus vai atvaļinājuma braucienos nedodas vispār. Savukārt tie, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli pārsniedz 1000 eiro, arī pieaugošas dzīves dārdzības ietekmē visbiežāk izvēlas savus atvaļinājuma plānus nemainīt vai arī veikt tajos salīdzinoši nelielas korekcijas.

"Tāpat kā visas dzīves jomas, arī ceļošanu ietekmē vispārējais dzīves dārdzības pieaugums. Ceļošanas izdevumi ir vieni no tiem tēriņiem, kurus var atlikt, būtiski neietekmējot ikdienas dzīves kvalitāti, tāpēc tā ir viena no izklaidēm, no kurām cilvēki naudas grūtībās varētu atteikties vispirms. Tomēr aptauja rāda, ka Latvijas iedzīvotāji negrasās tik viegli padoties - iespējams, finansiālā situācija ir labāka, nekā varētu domāt, vai arī ceļošana ir ļoti svarīga, jo jauni iespaidi un pieredze var būt vērtīgāki par mantām un īpašumiem. Tas, ka jaunieši negrasās mainīt savus ceļojumu plānus, varētu būt saistīts ar atšķirīgiem ceļošanas paradumiem: jaunieši nereti ir krietni pieticīgāki savās prasībās pret ceļošanas ērtībām," skaidro "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Respondenti, kuri norāda, ka viņu ceļošanas plānus dzīves dārdzība neietekmē, jo viņi arī iepriekš nav ceļojuši, biežāk ir seniori vecumā virs 60 gadiem (36%), laukos dzīvojošie (35%), kā arī iedzīvotāji ar ienākumiem līdz 350 eiro uz vienu ģimenes locekli (37%). Neparasti, ka vīrieši krietni retāk (39%) nekā sievietes (50%) atzinuši, ka viņu ceļošanas plānus ietekmē dzīves dārdzība.

"Gada sākumā izveidotas Finanšu veselības indekss rāda, ka vīriešiem Latvijā finanšu veselība kopumā ir labāka nekā sievietēm. Viens no iemesliem - joprojām pastāv atšķirības starp abu dzimumu ienākumiem, sievietēm tie ir zemāki. Sieviešu vidū īpaši liela nedrošība valda arī par spēju patstāvīgi tikt galā ar finansiālas dabas izaicinājumiem - trešdaļa sieviešu atzīst, ka finanšu jomā ir atkarīgas no kāda cita. Tas nenoliedzami var ietekmēt arī ceļošanas plānus," skaidro E. Kropa.

No tiem 45% Latvijas iedzīvotāju, kuriem dzīves dārdzība ceļošanas plānus ir mainījusi, 39% aptaujāto atklāj, ka šovasar ceļos mazāk, nekā ierasts, tomēr dosies vismaz vienā braucienā ārpus Baltijas valstīm, bet trešdaļa sākotnēji iecerētā tālākā ceļojuma vietā izvēlēsies atpūsties Latvijā vai kādā no tuvējām Baltijas kaimiņvalstīm. Kopumā to iedzīvotāju skaits, kuri vasarā plāno apceļot Latviju, ir pieaudzis no 32% pērn līdz 34% šogad - galvenokārt tie ir iedzīvotāji ar drīzāk zemu vai vidēju ienākumu līmeni (551-750 eiro uz katru ģimenes locekli).

"Protams, kopējais ienākumu līmenis ietekmē ceļošanas plānus, bet vienlaikus redzama pozitīva tendence - sabiedrība pietiekami labi apzinās savas finanšu iespējas un plāno brīvā laika aktivitātes atbilstoši tām," saka E. Kropa.

Vairāk nekā puse no tiem, kuri mainījuši savus atpūtas plānus šai vasarai, norāda, ka ceļojumus vairs nevar atļauties, bet 43% ir piesardzīgi ar saviem tēriņiem un ceļojumam paredzētos līdzekļus šobrīd labprātāk pietaupa. Savukārt 25% iedzīvotāju, kuri šajā vasarā bija plānojuši doties ceļojumā, tagad no tā atteikušies pilnībā.

Dzīves dārdzības radīta ietekme uz iedzīvotāju ceļošanas plāniem nav vērojama arī Eurostat statistikas datos: no 2020. līdz 2022.gadam nemainīgs palicis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri var atļauties vismaz vienu nedēļu ilgu ikgadējo atvaļinājumu pavadīt ārpus mājām. Latvijā šādu mājsaimniecību ir 71%, kas sakrīt ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Spēja atļauties ceļot ir izteiktāka Igaunijā, kur tas ir pa spēkam 77% iedzīvotāju.