Vismaz četros gadījumos Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei tieši pakļauti darbinieki ir atteikušies ierosināt kriminālprocesus par varbūtējām viņas ģimenes draugu veiktām prettiesiskām darbībām – šo Neatkarīgās rīcībā esošo informāciju apstiprināja KNAB.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka tās rīcībā nonāca anonīms sūtījums, kurā detalizēti bija aprakstīti J. Strīķes un viņas ģimenes ieceļošanas apstākļi Latvijā, kā arī vērsta uzmanība uz ne līdz galam skaidrajiem apstākļiem saistībā ar tagadējai KNAB vadītāja vietniecei savulaik izsniegto atestātu. Vēl sūtījumā bija norādīts uz Strīķu ģimenes ciešo draudzību ar Latvijā labi zināmo politiķu Jura un Pētera Viņķeļu ģimenēm, ko raksturoja arī klāt pievienotā fotoinformācija.
Pieņem zināšanai
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir pieņēmis zināšanai informāciju par Neatkarīgās savulaik iesniegtajiem materiāliem, kuros aprakstītas atsevišķas KNAB priekšnieka vietnieces J. Strīķes biogrāfijas nianses. SAB direktora Jāņa Kažociņa parakstītajā vēstulē lasāms: «Arī turpmāk esam gatavi saņemt un izvērtēt informāciju, kas saistīta ar riska faktoriem par personu pieeju valsts noslēpumam.» Līdzīga satura sūtījumus Neatkarīgā saņēma gan no Saeimas Nacionālās drošības komisijas, gan Drošības policijas, kam arī tika nosūtīts minētais materiāls.
Lēmumi par Viņķeļiem neesot pieņemti
J. Strīķe uz publiski izskanējušo informāciju par iespējamajiem ne līdz galam skaidrajiem jautājumiem viņas biogrāfijā reaģēja ļoti strikti, norādot, ka viņas dzīves gājumā neesot nekādu melno caurumu. Arī raidījumā Nekā personīga viņa visai emocionāli centās pārliecināt auditoriju, ka viņas ciešā draudzība ar Viņķeļu ģimeni nekādā gadījumā nenozīmējot, ka savā profesionālajā darbībā viņa jebkad būtu aizstāvējusi vai kā citādi lobējusi savu draugu intereses. Viņa norādīja, ka pat gadījumos, ja šāda situācija rastos un viņai būtu jāpieņem kādi lēmumi attiecībā uz Viņķeļiem, viņa noteikti to nedarītu un jebkādu lēmumu pieņemšana šajā sakarā tiktu deleģēta citam darbiniekam.
2007. gadā – divi iesniegumi
Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, J. Strīķe tiešām personīgi nav parakstījusi nevienu dokumentu attiecībā uz kādu no Viņķeļu ģimenes locekļiem. Toties to ir darījuši viņas pakļautībā tieši strādājoši izmeklētāji.
2007. gada maijā, laikā, kad Juris Viņķelis ieņēma Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektora amatu, KNAB saņēmis divus iesniegumus par iespējamām pretlikumīgām J. Viņķeļa darbībām. Pirmais nācis no kādas juridiskas personas, un tajā lūgts izvērtēt atsevišķas izpilddirektora darbības, kuras, pēc iesniedzēju autoru domām, saturējušas dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmes un iespējamo atrašanos interešu konfliktā. KNAB pēc pārbaudes konstatējis, ka iesniegumā minētie fakti nesatur koruptīvu darbību pazīmes, jo ne J. Viņķelis, ne viņa radinieki nekādus ienākumus no aprakstītajiem darījumiem neesot guvuši, tādēļ pieņemts lēmums par kriminālprocesa neierosināšanu.
Tikai dažas dienas vēlāk birojs saņēma vēl vienu iesniegumu – šoreiz no kādas privātpersonas par iespējamu līdzekļu izsaimniekošanu gan izpilddirekcijā, gan SIA Purvciema nami, kā arī lūgts izvērtēt J. Viņķeļa īstenotās kadru politikas atbilstību likumam par amatpersonas atrašanos interešu konfliktā. Šajā gadījumā KNAB darbinieki rīkojās vēl strupāk, atteikumā par kriminālprocesa ierosināšanu norādot, ka šis jautājums esot Valsts darba inspekcijas kontrolē. Abas amatpersonas, kas pieņēma šos lēmumus, atbilstoši rīkojumam, kas bija spēkā līdz 2009. gada 8. jūlijam, bija tiešā biroja priekšnieka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos – tātad J. Strīķes – pakļautībā. (Lēmumus pieņēmušo KNAB darbinieku vārdi Neatkarīgajai zināmi.)
Pārbaudi prasa arī prokuratūra un dome
Divus iesniegumus par varbūtējām J. Viņķeļa prettiesiskām darbībām KNAB saņēma arī 2009. gadā, turklāt vienu no tiem birojam bija sūtījusi Ģenerālprokuratūra, otrs bija no Rīgas pilsētas izpilddirektora. Izvērtējot šos iesniegumus, KNAB darbinieki analoģiski kā pirms diviem gadiem atteica kriminālprocesa ierosināšanu, galvenokārt pamatojot to ar jau 2007. gadā minētajiem argumentiem. (Arī šo atteikumu parakstītāju uzvārdi ir zināmi.) Par visu četru iesniegumu esamību un pieņemtajiem lēmumiem Neatkarīgā saņēmusi rakstisku apliecinājumu no KNAB.
Kā jau minēts, kriminālprocesus neierosinājušo izmeklētāju tiešā priekšniece bija J. Strīķe, un faktiski grūti iedomāties situāciju, ka šie iesniegumi par viņas ģimenes tuvajiem draugiem nebūtu nonākuši arī uz J. Strīķes galda un viņa nebūtu lietas kursā par šo iesniegumu saturu. Tāpat visai apšaubāma ir iespēja, ka J. Strīķei tieši pakļauti KNAB darbinieki varētu pieņemt lēmumus, kas radikāli atšķirtos no tiešās priekšnieces viedokļa. Tomēr formālas saistības tiešām nav – galīgos lēmumu tekstus gan 2007., gan 2009. gadā parakstīja toreizējais KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks, kurš, kā zināms, ir J. Strīķes domubiedrs praktiski visos ar KNAB darbu saistītos jautājumos.
Ilze un Juris Viņķeļi savulaik TV raidījumam skaidroja, ka viņu un Strīķu ģimenes saites apliecinošās fotogrāfijas, visticamāk, esot nozagtas, ielaužoties viņu personiskā datorā. Par šo iespējamo ielaušanās faktu abi Viņķeļi uzrakstījuši iesniegumu Drošības policijai, kura jau apstiprinājusi, ka uzsākusi lietas pārbaudi. Nedaudz vēlāk I. Viņķele intervijā Latvijas Radio visai negaidīti apgalvoja, ka, pēc viņas rīcībā esošās informācijas, ar fotogrāfiju zādzību no personiskā datora noteikti neesot sakars Vienotības cilvēkiem, turpinājumā izsakot savu personisko pieņēmumu, ka par šīm nozagtajām fotogrāfijām vislabāk informētais cilvēks varētu būt pirms dažām dienām aizturētais Finanšu ministrijas ierēdnis Vladimirs Vaškevičs.