Ādažu domē vēl pirms Saeimas vēlēšanām mēģināts nomainīt domes priekšsēdētāju

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, 2022.gada 28.septembrī septiņu deputātu grupa pieprasījusi sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par Sprindžuka atstādināšanu no domes priekšsēdētāja amata. Iesniegums bija iesniegts pirms pašām Saeimas vēlēšanām, kad vēl nebija zināms, vai Sprindžuks tiks ievēlēts Saeimā.

Iesniegumu tika parakstījuši Imants Krastiņš (JKP), Daiga Mieriņa (LZS), Jānis Leja (S), Arta Deniņa (JKP), Genovefa Kozlovska (LZS), Gatis Miglāns (LZS), Raivis Pauls (LZS). Latvijas Zemnieku savienība (LZS) ar savu līderi Mieriņu tobrīd atradās opozīcijā, savukārt "Konservatīvie" bija daļa no valdošās koalīcijas un Krastiņš pat ieņēma domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.

Kopumā Ādažu domē ir 15 deputāti, tātad Sprindžuka gāšanai iesnieguma iesniedzējiem pietrūka viena balss. Par domes priekšsēdētāju bijis iecerēts virzīt vicemēru, kādreizējā tieslietu ministra un "Konservatīvo" līdera Jāņa Bordāna padomnieku Krastiņu.

Taču pēc 1.oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām situācija mainījās - tajās pazīstamākie domes deputāti un līdz tam nesamierināmie pretinieki Sprindžuks un Mieriņa tika ievēlēti Saeimā un LZS deputāti atsauca savus parakstus iesniegumā par ārkārtas sēdi un domes priekšsēdētāja nomaiņu.

Ādažu domi pametot Sprindžukam un Mieriņai, mēneša laikā tika izveidota jauna koalīcija, kuras kodolu veido Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un LZS, bet Krastiņš zaudēja vicemēra amatu. 2022.gada 1.novembrī par Ādažu novada domes priekšsēdētāju ar 12 balsīm tika ievēlēta Sprindžuka vietniece Karīna Miķelsone (LRA), bet vienu no domes priekšsēdētāja vietnieka amatiem Krastiņa vietā ieguva Genovefa Kozlovska (LZS).

Tagad atklājies, ka varas maiņas procesā kādam deputātam ticis piedāvāts 30 000 eiro kukulis. Kā informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), 5.oktobrī kāda fiziska persona piedāvājusi 30 000 eiro kukuli vārdā nenosauktam Ādažu novada domes deputātam par labvēlīgu balsojumu pašvaldības priekšsēdētāja vēlēšanās.

KNAB neatklāj, par labu kādam kandidātam piedāvāts kukulis, taču vienlaikus uzsver, ka neesot pamata apšaubīt balsojuma par Miķelsoni likumiskumu. KNAB rīcībā arī neesot informācijas, ka 1.novembra balsojums būtu bijis ietekmēts kādā citā veidā.

Pēc izmeklētāju paustā, pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtie pierādījumi liecina, ka fiziskā persona piedāvāja kukuli deputātam, lai panāktu, ka deputāts domes sēdē nobalso par konkrētas personas ievēlēšanu pašvaldības priekšsēdētāja amatā. Kriminālatbildība par kukuļošanu iestājas ne tikai brīdī, kad kukulis fiziski nodots, bet jau brīdī, kad amatpersonai kukuļa piedāvājums izteikts, atzīmē KNAB.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Krastiņš, viņa lēmums mēģināt mainīt Ādažu mēru bijis saistīts ar vairākiem jautājumiem, tostarp ar to, ka "neveiksmīgas domes vadīšanas rezultātā" no daba esot aizgājuši 14 bijušās Carnikavas domes darbinieki. Taču gala lēmumu, ka Sprindžuks jānomaina, viņš esot pieņēmis pēc tam, kad LRA neatbalstīja Carnikavas stadiona rekonstrukciju.

Krastiņš noraidīja iespēju, ka kukulis varētu būt ticis piedāvāts, lai nodrošinātu viņa ievēlēšanu par Ādažu novada mēru.

Citi aģentūras LETA aptaujātie esošie un bijušie pašvaldības deputāti apgalvoja, ka viņiem neesot informācijas par šo lietu, vai arī viņi nevar neko atklāt par lietas apstākļiem, jo viņiem piemērots liecinieka statuss un viņi parakstījušies par informācijas neizpaušanu.

Ādažu novada pašvaldībā aģentūru LETA informēja, ka pašvaldībā nav saņemts KNAB pieprasījums, lai vērtētu pašreizējās Ādažu domes priekšsēdētājas ievēlēšanu amatā un pašvaldības rīcībā nav ziņu ka viņas ievēlēšana amatā tiek apšaubīta.

Birojs precīzi neatklāja, vai deputāts par kukuļa piedāvājumu pats informēja KNAB, taču, visticamāk, tā noticis. KNAB norādījis, ka šādos gadījumos amatpersonai ir būtiski atcerēties galvenos rīcības soļus: nepiekrist, taču piedāvājumu tūlītēji arī nenoraidīt, lūdzot laiku pārdomām, un nekavējoties sazināties ar KNAB, kas informēs par tālākajiem rīcības soļiem.