Zīle rosina 2013. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā visām latviskajām partijām startēt vienā sarakstā

Lai nezaudētu Rīgu kā valsts un nācijas galvaspilsētu, latviskā elektorāta partijām Rīgā būtu jāstartē ar kopēju sarakstu 2013.gadā paredzētajās pašvaldību vēlēšanās.

Ar šādu priekšlikumu apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK kongresā sestdien nāca klajā tās līderis Roberts Zīle.

"Rīgā ir jāmēģina atrast kopsaucējs ar latviskā elektorāta partijām un iet ar kopēju sarakstu.. Pašlaik Rīgu ārēji pārvalda ļoti sekmīgi, jo krievu valodā rakstošā prese nekad nekritizēs "Saskaņas centru", un tā tas būs līdz vēlēšanām," sacīja Zīle.

Tādēļ, lai nezaudētu Rīgu kā valsts galvaspilsētu, latviskā elektorāta partijām pašvaldību vēlēšanās Rīgā būtu jāstartē vienā sarakstā.

Vēl apvienības līderis aicināja saprast, cik lielas iespējas pašlaik ir "iet kopā" ar partijas "Visu Latvijai!" (VL) pārstāvjiem pašvaldībās.

Savukārt, runājot par nākotnes redzējumu, Zīle atzina, ka vēlētos redzēt daudz plašāku nacionālo spēku apvienību.

"Ir labi, ka mums ir "Visu Latvijai", bet es gribētu redzēt šo nacionālo spēku apvienību daudz plašāku, lai panāktu lielāku ietekmi, un tikai tad mēs varam realizēt savu ideoloģiju," uzsvēra Zīle.

Viņaprāt, vienīgās viedokļa atšķirības partijām pašlaik ir par to, cik ātrā tempā apvienoties ar VL un vai ir jāmeklē vēl citi partneri bez VL.

Viņš atzina, ka pēc Saeimas vēlēšanām bijusi vilšanās, taču tas neesot nekas traģisks. Sāpīgākais, pēc apvienības līdera vārdiem, bijis tas, ka, cīņā ar konkurentiem ar maziem resursiem, partijai izdevās parlamentā iegūt tikai divas vietas, lai gan Nacionālajai apvienībai klājies veiksmīgāk - tai ir astoņas deputātu vietas.

"Tad sekoja cerības strādāt valdībā, tās bija stipri lielas iespējas. Man nav pamata neticēt [premjeram Valdim] Dombrovskim, ka viņa vēlme redzēt valdībā Nacionālo apvienību bija patiesa. Kad neiekļuvām valdībā, pēc cerībām bija vilšanās," sacīja Zīle.

Runājot par nacionālajām prioritātēm, Zīle uzsvēra, ka būtiska problēma ir tā, ka jauniešiem ir grūti atrast darbu, ja neprot krievu valodu.

"Šis ir viens no jautājumiem, kādēļ ir vērts atrast partnerus," piebilda politiķis. "Ja nesaglabāsim latvisko identitāti, mēs ilgtermiņā varam zaudēt līdz ar valodu visu pārējo, protams, arī valsti," norādīja Zīle.

Arī valdes priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš savā uzrunā kongresa dalībniekiem uzsvēra nepieciešamību pēc plašas nacionālo spēku konsolidācijas, lai tādējādi varētu strādāt valdībā un realizēt savu ideoloģiju.

Jau vēstīts, TB/LNNK sestdien pulcējas kongresā, lai pārvēlētu vadību un diskutētu par nacionālo spēku konsolidāciju.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais