Nacionālajā apvienībā lielās domstarpības norimušas, sīkie kašķi turpinās

Pēc divām nedēļām paredzēto kongresu Nacionālā apvienība sagaida ar neviennozīmīgu bilanci: no vienas puses, tiek apliecināts, ka sākotnējā konkurence starp tēvzemiešiem un vislatvijiešiem ir rimusi, taču, no otras puses, baumo par šķeltniecisku atmosfēru Saeimas frakcijā.

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!TB/LNNK) 9. martā pulcēsies uz kongresu, lai runātu gan par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, gan par ministru darbu un nākamā gada budžeta prioritātēm.

Kuluāros netiek slēpts, ka apvienībai, kurā darbojas divas neatkarīgas partijas, gada laikā ir izdevies jūtami mazināt iekšējo

rīvēšanos starp pieredzējušajiem tēvzemiešiem un savulaik lielajā politikā strauji ienākušajiem vislatvijiešiem. To sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra arī Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars, pēc kura domām: «Organizācija beidzot ir morāli saplūdusi un darbojas ļoti vienoti.»

Pēdējā laikā par nestabilitāti NA Saeimas frakcijā gan runā gados jaunā deputāta, biedrības Demokrātiskie patrioti pārstāvja Dāvja Stalta kontekstā, kurš nepieder ne pie vienas no divām NA sastāvā ietilpstošajām partijām. Aizkulisēs izskan komentārs, ka D. Stalts ir brīvdomātājs, kurš mēdz ignorēt frakcijas disciplīnu un ambiciozi tiecas pēc maksimālas ietekmes. Komentējot šo apgalvojumu, R. Dzintars diplomātiski uzsver, ka saspīlējums starp NA Saeimas frakciju un D. Staltu ir pārspīlēts, taču «zināmas organizatoriskas problēmas tik tiešām pastāv». Tikmēr kuluāros izskan, ka D. Stalta uzvedība varot novest pat pie viņa aiziešanas vai izslēgšanas no frakcijas. Pats D. Stalts attiecības ar kolēģiem raksturo daudz atklātāk, uzsverot, ka viņam ar VL!TB/LNNK ir diezgan nopietnas domstarpības. Pagaidām deputāts apgalvo, ka pats neplāno pamest Saeimas frakciju.

Jāpiebilst, ka līdzīgu pieredzi pašlaik piedzīvo arī ZZS Saeimas frakcija. Deputāte Iveta Grigule, kura neietilpst nedz Zaļajā partijā, nedz Zemnieku savienībā, jau vairākkārt ir nostājusies pret savas frakcijas viedokli, un kuluāros netiek slēpts, ka nav praktiski nekādu instrumentu, lai viņu ietekmētu.

Tikmēr biedrība Demokrātiskie patrioti, kuras valdē darbojas D. Stalts, ir nolēmusi pašvaldību vēlēšanās nedeleģēt savus pārstāvjus startam no NA saraksta. R. Dzintars gan uzsver, ka šī nav ārkārtēja situācija, jo biedrība ir tiesīga rīkoties pēc saviem ieskatiem. «Arī pirms 11. Saeimas vēlēšanām Demokrātisko patriotu biedriem bija dažādi uzskati. Vieni vēlējās pievienoties Reformu partijai, citi – mums. Tieši tādēļ Nacionālā apvienība nerēķinās ar Demokrātiskajiem patriotiem kā organizāciju, bet gan uzrunā un izvērtē atsevišķus cilvēkus,» pauda R. Dzintars, atgādinot, ka NA ir laba sadarbība, piemēram, ar biedrības valdes priekšsēdētāju, tieslietu ministru Jāni Bordānu.

Šonedēļ atlūgumu ir iesniedzis NA ģenerālsekretārs Gatis Sprūds. Lai gan šāda kalibra cilvēki partijas parasti nepamet bez būtiska politiska iemesla, R. Dzintars uzstāj, ka G. Sprūda aiziešana esot saistīta vienīgi ar viņa biznesa interesēm. G. Sprūds savu atlūgumu pamatojis ar to, ka vēlas vairāk pievērsties uzņēmējdarbībai, kurā gaidāmi vērienīgi projekti. R. Dzintars uzsvēra, ka G. Sprūda līdzšinējo darbību uzskata par veiksmīgu, tādēļ atrast līdzvērtīgu aizvietotāju nebūšot viegli. Tomēr NA līderim ģenerālsekretāra amatam jau esot vairāki kandidāti, kuru izvērtēšana varētu noslēgties līdz kongresam.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais