Ekonomisko lietu tiesa uzņēmusi apgriezienus mantas atņemšanā
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) izveidotās Ekonomisko lietu tiesas (ELT) vadība izplatījusi savas pirmo triju mēnešu darbības slavinošu paziņojumu, ka konfiscēšanai jau iezīmēti aptuveni 3,7 miljoni eiro. Uzņēmēji pauž satraukumu par notiekošajām, viņuprāt, prettiesiskajām naudas un mantas konfiskācijām, tikmēr amatpersonas sola tiesiskuma saukļu piesegā apņēmīgi kāpināt uzsākto atsavināšanu.
“Ekonomisko lietu tiesā strauji pieaudzis pēc būtības izskatīto lietu skaits, par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem atzīti aptuveni 3,7 miljoni euro,” ar šādu virsrakstu portālā tiesas.lv sākās publikācija ar ELT priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Miķeļa Zumberga izteikumiem par ELT sasniegumiem mantas konfiscēšanā:
“Vairumā gadījumu tiesa atzīst mantu par noziedzīgi iegūtu - 15 lietās (no tām 2 daļēji). Tomēr ir arī gadījumi, kad ELT procesu par noziedzīgi iegūtu mantu pilnībā izbeidz (2 lietas). Ar minētajiem lēmumiem par noziedzīgi iegūtu atzīto un konfiscēto finanšu līdzekļu un citas mantas kopējā vērtība ir ap 3,7 miljoniem euro. Papildus par noziedzīgi iegūtiem atzīti arī vairāki nekustamie īpašumi, ” lepojas amatpersona.
Mantu atņem slēgtās sēdēs
Cita starpā M. Zumbergs publikācijā atklājis, ka mantas atņemšana pārsvarā notiekot slēgtās tiesas sēdēs: “Pieaugot to nolēmumu skaitam, kuru tiesiskums pārbaudīts apelācijas instances tiesā, tiek plānots apkopot būtiskākās tiesu atziņas, kas īpaši varētu interesēt tiesību praktiķus, ņemot vērā, ka procesi par noziedzīgi iegūtu mantu ir slēgti un tiesas nolēmumu motivācija nav plaši pieejama.”
Amatpersona arī brīdina, ka mantas konfiscēšana tuvākajā nākotnē kļūs krietni vērienīgāka: “Vēl nav sasniegts optimums, kad izskatīto lietu skaits noteiktā periodā atbilstu saņemto lietu skaitam”.
Pieradījumi esot traucējoši
Gruzijā reģistrētā uzņēmuma "Sarmal Oil ltd" īpašnieks Eduards Mkrtčjans, kuram konts atradās likvidējamā ABLV bankā un kuram Latvijas valsts šobrīd mēģina atņemt naudu, sniedzis interviju žurnālam "Dienas Bizness". Viņš atklājis kādā veidā ar kādām metodēm valsts uzņēmējam mēģina atņemt naudu. Atbildot uz žurnālista jautājumu ko viņam pārmet Latvijas varas iestādes, E. Mkrtčjans saka: “Man kā uzņēmuma īpašniekam nav nekādu pārmetumu. Tā jau arī saka, ka es netieku vainots, tikai nauda ir jākonfiscē. Es esmu gatavs atbildēt, ja esmu pie kaut kā vainīgs, bet tas nevienam nav vajadzīgs. Mūsu paskaidrojumus neņēma vērā, lai gan runa ir par darījumu ķēdi, kas ir pilnībā izsekojama. Ir preces, ir pārskaitījumi par precēm, un visur ir dokumenti. "Sarmal Oil Ltd" nav nekāda čaulas kompānija, bet mans uzņēmums, un es darbojos atklāti. Es maksāju nodokļus Gruzijā, uzņēmumam ir veikti auditi, kurus veikusi licencēta kompānija. Šos auditus neviens tiesā neskatījās.”
Uz jautājumu vai viņš savus dokumentus cēlis dienasgaismā tiesas zālē, uzņēmējs skaidrojis: “ Jā. Kā arī tika prasīts, tulkotus latviešu valodā, lai arī izmeklētājai bija dokumenti no bankas, kur daudz kas bija krieviski. Advokāts lūdza dokumentus pieņemt ar norādi, ka uzņēmums ir konkrētas valsts rezidents, bet prokurors, uz tiem pat nepaskatoties, paziņoja, ka tie ir fiktīvi. Kā var būt fiktīvi dokumenti par 137 vagoniem ar precēm, par kurām ir saņemti pārskaitījumi?! Tos katru apstiprina gan pavadzīmes, gan invoisi, gan citi papīri.”
Tiesai skaidrība pat bez pierādījumu pārbaudes
To, ka ELT tiesnešiem mēdz būt skaidrība, kā lieta lemjama, liecina ELT tiesneses Vijas Kalniņas šā gada 1. jūlijā vietnē lvportals.lv publicētie izteikumi. Tiesnese pirms nolēmuma pasludināšanas publiski paziņojusi, ka viņai viss skaidrs - konkrētajā lietā notikusi līdzekļu legalizācija: “Runāšu par saviem personīgajiem izaicinājumiem. Viens no būtiskākajiem - tiesu procesi, kas saistīti ar mantas konfiskāciju Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas kārtībā. Šīm lietām ir paredzēti ļoti īsi izskatīšanas termiņi, desmit dienu laikā ir jānozīmē pirmā tiesas sēde. Tāpat arī lēmums jāuzraksta 10 dienu laikā pēc lietas izskatīšanas. Šo lietu ir daudz, īpaši saistībā ar ABLV banku, kurā legalizācijas darbību veikšanai izmantoti daudzi bankas konti. Paralēli tam mēs skatām ļoti sarežģītas krimināllietas un civillietas, kas prasa daudz laika, resursu un iedziļināšanās. Sabalansēt šo lietu izskatīšanu būs izaicinājums.”
Dod mājienus konfiscēt vēl bargāk
To, ka naudas un mantas konfiskācijas vilnis valstī uzņems apgriezienus, liecina arī vienas no konfiscējamo juridisko un fizisko personu saraksta sastādītājas Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas Ilzes Znotiņas izteikumi šā gada 11. maijā interneta vietnē lvportals.lv: “Tiesa domāts (ELT) ir tikko sākusi darbu, gaidīsim vislabākos rezultātus. Ideja par tiesu bija ļoti atbalstāma. ... FID sniegs vislielāko atbalstu, lai tiesnešiem nodrošinātu apmācības. Iespējams, būs laiks, kurā tiesai būs “jāieskrienas”. Bet jādara viss, lai tiesneši tiktu iedrošināti strādāt virzienā, kurā kā valsts esam nodefinējuši: gribam būt efektīvi NILL apkarošanā.”
Mājienu par to, ka arī tiesnešiem tiek doti mājieni apmierināt valsts iestāžu konfiscēšanas apetīti, liecina I. Znotiņas izteikums portālā Delfi, šā gada 23. aprīlī: “Vai jūs tiešām domājat, ka konkrētie tiesneši, kas pieņem lēmumus par mantas arestu, izmeklētāji, izmeklēšanas iestāžu vadītāji, prokurori un tiesneši pēc tam, kad viņi skatās jau konfiskācijas lietas, visi ir tik vienoti noziedzīgi iecerējuši novest Latvijas budžetu līdz izsīkumam?”
Šā gada 3. martā laikrakstos “Diena” un “Latvijas Avīze” lasāmi I. Znotiņas izteikumi par to, ka, iztiesājot konfiskācijas lietas, liecinieki, tātad pierādījumi kā tādi, nav nepieciešami. Amatpersonām jāpanāk galvenais mērķis - līdzekļu un mantas konfiskācija: “Ko visi šie zicpriekšsēdētāji un zicdirektori no Lietuvas, Baltkrievijas, Kazahstānas vai citām valstīm var paskaidrot par naudas plūsmām uzņēmumā? Viņi neko nespēj pateikt par to, kā notikuši darījumi starp Seišelu salu, Belīzas un Kaimanu salās reģistrētajiem uzņēmumiem”.
Pirms tam I. Znotiņa plašsaziņas līdzekļiem bija paudusi sekojošo: “Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgu līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, liecinieku vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes”.
Jāatgādina, ka komunisti pēc 1917. gada novembra revolūcijas steidza nostiprināt sagrābto varu ieviešot proletariāta diktatūru. Viens no diktatūras ieviešanas līdzekļiem bija 1918. gadā izdotais dekrēts “Par sarkano teroru”. Tā ietvaros komunistu pilnvarotie komisāri apstaigāja ļaudis un šķiras ienaidniekiem, pamatā turīgajiem, konfiscēja naudu un mantu. Tie, kuri pretojās vai pret notiekošo izrādīja nepatiku, tika uz vietas nošauti.