Šodien no cietuma pret 50 000 latu drošības naudu atbrīvotais bijušais AS "Latvenergo" vadītājs Kārlis Miķelsons uzskata, ka viss notikušais ir augsta līmeņa politiskā spēlē.
Šodien intervijā radio "SWH" Miķelsons atturējās nosaukt, kas varētu būt šīs spēles spēlētāji un kādiem spēkiem tieši viņš nelaikā varētu būt šķērsojis ceļu, pieļaujot, ka šajā lietā varētu būt iejauktas gan lielo austrumu kaimiņu - Krievijas, gan arī citu Baltijas un Ziemeļvalstu enerģētikas tirgu dalībnieki.
Miķelsons neizslēdz arī iespēju, ka viņš ir patraucējis kādam alternatīvo energoresursu ražotājam, atgādinot, ka pirms izšķiršanās par Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) otrās kārtas būvniecības bija arī runas par to, ka Liepājā tiks būvēta jauna cietā kurināmā elektrostacija.
Tomēr viņš uzsvēra, ka šī "milžu cīņa", kurai viņš "pagadījies pa ceļam", ir tikai un vienīgi par tirgus daļu Baltijā un Skandināvijā. "Latvenergo" šāda līmeņa tirgum ir maziņš spēlētājs, salīdzinot ar Krievijas un skandināvu tirgus dalībniekiem, bet esam samērojami ar igauņiem un lietuviešiem, sacīja Miķelsons, atzīstot, ka, iespējams, kādam nav paticis tas, ka Latvija spēj ne tikai ražot un pārdot elektroenerģiju, bet arī spēj sevi apgādāt pilnībā, tādejādi izslēdzot iespējamību noteikt elektrības cenas Latvijā no ārpuses.
Miķelsons rēķinās, ka izmeklēšana un lietas nonākšana tiesā prasīs vairākus gadus. "Tiks vākti fakti, veiktas ekspertīzes, pēc tam tiks likta kopā apsūdzība un tā tiks iesniegta prokuratūrai. Un tas viss prasīs laiku, ar ko man jārēķinās tuvākajos gados," bilda no amata atstādinātais "Latvenergo" vadītājs.
Runājot par turpmākajiem profesionālajiem plāniem, Miķelsons atgādināja, ka viņam nav uzlikti darbības ierobežojumi, neskaitot to, ka viņš nevar strādāt "Latvenergo" vai tā saistītajos uzņēmumos. Viņš pieļāva, ka, visticamāk, atgriezīsies privātajā biznesā, jo "darbs būs jāmeklē".
Miķelsons uz jautājumiem par "Latvenergo" un tā darbību atbildēs visbiežāk sacīja nevis "Latvenergo", bet gan "mums". Vēlāk gan viņš paskaidroja, ka viņam būs jāaprod ar jauno situāciju, bet vienlaikus uzsvēra, ka viņš, tāpat kā ikviens cits Latvijas iedzīvotājs, patiesībā ir valsts akciju īpašnieks koncernā.
Taujāts par to, kā tiek pieņemti lēmumi "Latvenergo", viņš uzsvēra, ka lēmumu pieņemšanas process ir stingri noteikts, sarežģīts un arī ilgs process. Lielākā daļā lēmumu laikā, kad viņš vēl bija koncerna vadītājs, lēmumi valdē esot pieņemti tikai ar visu locekļu vienbalsīgu piekrišanu, bet gadījumos, kad bijušas kādas šaubas, projekts atgriezts atpakaļ.
Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas esot komisijas darbs, kura gan sagatavo konkursu, gan izvērtē pieteikumus. Pēc tam, ja ir nepieciešami, esot arī starplēmumi, tiek veikti visi nepieciešami saskaņojumi ar akcionāriem, ministrijām un arī valdību.
Tikai tad sekojot valdes lēmumus, kas tiek pieņemts, pamatojoties uz sagatavoto materiālu. Laikā, kad pastāvējusi "Latvenergo" padome, tad visus iepirkumus, kuru summa pārsniedza 250 000 latu, caurlūkojusi arī padome. "Tagad padomi aizstāj akcionārs vienā personā - [Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs] Juris Pūce, kurš tad attiecīgi arī lēma par diviem minētajiem projektiem," stāstīja Miķelsons.
Miķelsona advokāts Egons Rusanovs iepriekš izteicies, ka Miķelsonam tiek inkriminēta labvēlīgu lēmumu pieņemšanas nodrošināšana diviem uzņēmumiem - "Alstom Network Swizerland AG" un "GAMA GŪC Sistemleri Muhendislik ve Taahhut", taču šodien pats "Latvenergo" bijušais vadītājs norādīja, ka abos gadījumos lēmumu pieņemšanā bijuši iesaistīti vairāk nekā 50 cilvēki, bet uz savu jautājumu procesa virzītājam, kāpēc apsūdzēti tiek tikai daži, viņš atbildes neesot saņēmis.
Miķelsons apgalvoja, ka ne viņa laikā "Latvenergo", ne arī tagad neesot bijušas iespējas kādu no lēmumiem pieņemt vienpersoniski.
Arī intervijā telekompānijai LNT Miķelsons šovakar izteica pieņēmumu, ka viņa un vēl citu bijušo "Latvenergo" valdes locekļu apcietināšana varētu būt saistīta ar koncerna privatizāciju. "Brīdī, kad būs jāatdod aizņemtā naudiņa Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) un Pasaules Bankai, nauda būs kaut kur jāņem, jo no gaisa tā nenokritīs. Tad prasīs kaut ko pārdot. SVF jau publiski ir teikusi, ka jāiet uz privatizāciju," sacīja Miķelsons.
Viņš gan šaubījās, vai SVF jau ir doti solījumi privatizēt "Latvenergo", bet mājieni gan varētu būt. Viņaprāt, pati privatizācijā un koncerna nonākšana privātajās rokās nebūtu pats ļaunākais, bet svarīgākais ir tas, vai "aktīvs pieder mums vai kādam, kam ir vienalga, kas šajā valstī notiek".
Miķelsons apgalvoja, ka viņam un arī viņa pārstāvjiem joprojām nav sniegta skaidra atbilde, kādas tieši apsūdzības viņam izvirzītas, un nav paskaidrots, kad, ko un kāpēc viņš ir izdarījis nelikumīgi. Arī LNT viņš pieļāva, ka pēdējo mēnešu notikumi ir saistīt ar politisko situāciju valstī, bet konkrētu politiķu vai partijas intereses viņš nesaredz, tomēr, viņaprāt, uzmanības vērts ir fakts, ka dienā, kad viņš tika aizturēts, jau bija sagatavoti lēmumprojekti par akcionāru sapulces sasaukšana un viņa atsaukšanu no amata.
Viņš pieļāva, ka KNAB, veicot viņa un vēl vairāku "Latvenergo" valdes locekļu un privātpersonu aizturēšanu, pildīja politisko pasūtījumu.
"Cīnīšos par sevi un mēģināšu pierādīt, ka labākajā gadījumā tas viss ir bijusi kļūda, bet sliktākajā - apzināta rīcība," apņēmīgs bija no apcietinājuma atbrīvotais Miķelsons.
Miķelsons pēc iepazīšanās ar izsludinātā konkursa "Latvenergo" vadītāja amatam kritērijiem secinājis, ka ir tikai neliels skaits kandidatūru, kas šīm prasībām Latvijā atbilst. Nosaukt konkrētus vārdus viņš atsacījās. "Nav pārāk daudz uzņēmumu, kam ir virs 500 darbinieku, un vadītāju ar noteiktu izglītību. Tad vēl paskatāmies, kas vēlas mainīt darbu vai kam nav darba...," aizdomīgs bija Miķelsons, piebilstot, ka arī piedāvātais atalgojums ir neadekvāti zems šāda amata līmenim.
Kā ziņots, 17.augustā tiesa pārskatīja bijušajam "Latvenergo" vadītājam Kārlim Miķelsonam piemēroto drošības līdzekli - apcietinājumu - un nolēma atbrīvot viņu no apcietinājuma pret 50 000 latu drošības naudu.
Miķelsons brīvībā iznāca šodien. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs Miķelsonam piemērojis virkni ierobežojumu. Viņam kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums tuvoties noteiktām personām un vietai, noteiktas nodarbošanās aizliegums, kā arī aizliegums izbraukt no valsts, aģentūru LETA informēja KNAB preses pārstāve Ilze Liemane.
Jau ziņots, ka saistībā ar "Latvenergo" amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām KNAB jūnijā kopumā aizturēja septiņus cilvēkus - piecus uzņēmuma vadošus darbiniekus un divas privātpersonas, aģentūru LETA informēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs.
KNAB aizturētās "Latvenergo" koncerna amatpersonas ir Miķelsons, viņa vietnieks Aigars Meļko, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs, kā arī "Sadales tīkla" Austrumu reģiona tehniskais vadītājs Edgars Vitkovskis.
Aizturēto personu advokātu līdz šim teiktais liecina, ka iespējamie noziegumi varētu būt saistīti ar Rīgas otrās termoelektrocentrāles rekonstrukciju.
KNAB šā gada jūnijā saistībā ar "Latvenergo" amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām laika posmā no 2006. līdz 2010.gadam sāka kriminālprocesu par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb naudas atmazgāšanu.