Statistika neiepriecina: 8 gadu laikā bērnu skaits Latvijā sarucis par 4,3%

2019. gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3 % mazāk nekā 2010. gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

2019. gada sākumā no visiem bērniem (līdz 17 gadu vecumam) 185 tūkstoši bija zēni un 174 tūkstoši meitenes.

2018. gadā aptuveni ceturtajā daļā (27,2 %) mājsaimniecību mitinājās bērni līdz 17 gadu vecumam. No tām 7,3 % mājsaimniecību bija pāris ar vienu bērnu, 5,3 % mājsaimniecību - pāris ar diviem bērniem - un tikai 2 % - pāris ar trim un vairāk bērniem.

2018. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, par 8,4 % ir samazinājies mājsaimniecību ar bērniem īpatsvars un par 3,7 % ir palielinājies mājsaimniecību bez bērniem īpatsvars.

Kopš 2010. gada visstraujāk ir palielinājies vienas personas mājsaimniecību īpatsvars (par 19,1 %) un pāru bez bērniem īpatsvars (par 13,3 %). Savukārt pāru ar vienu bērnu īpatsvars kopš 2010. gada ir samazinājies par 2,7 %, mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem - par 5 % un citu mājsaimniecību ar bērniem, piemēram, vecvecāki, kuri dzīvo ar mazbērniem, vairāku paaudžu mājsaimniecības ar bērniem - par 30,7 %.

Visvairāk audzis daudzbērnu mājsaimniecību īpatsvars

No mājsaimniecībām ar bērniem visstraujāk ir pieaudzis tieši vismazāk izplatīto mājsaimniecību īpatsvars - pāri ar trim un vairāk bērniem un pāri ar diviem bērniem - kopš 2010. gada attiecīgi par 66,7 % un 23,3 %.

Mājsaimniecību sadalījums pēc demogrāfiskā tipa 2010. un 2018. gadā

Kopš 2010. gada ir strauji samazinājies pirmdzimto bērnu īpatsvars (no 48,7 % 2010. gadā līdz 39,5 % 2018. gadā). Savukārt ģimenēs pieauga otro, trešo vai ceturto jaundzimušo īpatsvars. Visstraujāk pieauga to bērnu īpatsvars, kuri ģimenē piedzima trešie. Šo bērnu īpatsvars ir palielinājies no 11,3 % 2010. gadā līdz 15,9 % 2018. gadā.