Saeimas vēlēšanās sākas balsošana 954 vēlēšanu iecirkņos Latvijā

Sestdiena rītā durvis ir vēruši 954 Latvijā esošie 13.Saeimas vēlēšanu iecirkņi, kas balsotājiem būs atvērti līdz plkst.20.

13.Saeimas vēlēšanās darbosies 1075 vēlēšanu iecirkņi, no kuriem 954 vēlēšanu iecirkņi atrodas Latvijā, bet 121 vēlēšanu iecirknis - ārvalstīs.

Pirmajiem Latvijas pilsoņiem 13.Saeimas vēlēšanās bija iespēja balsot jau piektdienas vakarā no plkst.21 pēc Latvijas laika Ouklendā, Jaunzēlandē, un tur vēlēšanas jau tuvojas izskaņai. Savukārt pēdējie vēlēšanu iecirkņi tiks aizvērti Losandželosas, Sietlas, Sanfrancisko pilsētās ASV un Vankūverā, Kanādā. Šie iecirkņi tiks slēgti tikai svētdien plkst.6 no rīta pēc Latvijas laika.

Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali - Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Rīgas vēlēšanu apgabalā ietilps arī vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs.

Latvijas parlamentā ir 100 deputātu vietu. Katrā apgabalā ievēlamo deputātu skaitu nosaka CVK atbilstoši likuma nosacījumiem. 13.Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā jāievēl 35 deputāti, Vidzemes vēlēšanu apgabalā - 25, Latgales vēlēšanu apgabalā - 14, Zemgales vēlēšanu apgabalā - 14 un Kurzemes vēlēšanu apgabalā - 12 deputāti. Atjaunotajā Latvijā notikušajās parlamenta vēlēšanās arvien ir pieaudzis Rīgā iegūstamo deputātu mandātu skaits.

Par iekļūšanu Saeimā sacenšas 16 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti, kuros kopā iekļauts 1461 deputātu kandidāts.

Balsstiesības parlamenta vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu. Vēlētāji drīkst balsot jebkurā iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Balsotājus reģistrē, ierakstot balsotāju sarakstā un izdarot atzīmi (spiedogu) vēlētāja pasē vai vēlētāja apliecībā, ja vēlētājam ir tikai personas apliecība un nav pases.

Saņemtajai vēlēšanu aploksnei jābūt apzīmogotai ar attiecīgā iecirkņa zīmogu, bet zīmju komplektā jābūt 16 attiecīgā vēlēšanu apgabala zīmēm, sagrupētām kandidātu sarakstu numerācijas secībā. Par vēlēšanu materiālu saņemšanu personai jāparakstās balsotāju sarakstā. Balsošanai ir jāizmanto vēlēšanu kabīne vai nodalījums.

Pilsonim no visām vēlēšanu zīmēm jāizvēlas viena - ar to kandidātu sarakstu, par kuru vēlas balsot. Vēlēšanu zīmi var atstāt negrozītu vai ar "+" atzīmēt kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs īpaši atbalsta vai izsvītrot tos kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs neatbalsta. Vēlēšanu zīme jāieliek vēlēšanu aploksnē, aploksne jāaizlīmē un jāiemet vēlēšanu kastē.

No visām vēlēšanu zīmēm jāizvēlas viena - ar to kandidātu sarakstu, par kuru vēlas balsot. Vēlēšanu zīmi var atstāt negrozītu vai ar "+" atzīmēt kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs īpaši atbalsta vai izsvītrot tos kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs neatbalsta. Vēlēšanu zīme jāieliek vēlēšanu aploksnē, aploksne jāaizlīmē un jāiemet vēlēšanu kastē.

Atzīme "+" ir līdzskaitāma, ja tā ir izdarīta tam paredzētajā vietā - rombā. Krustu veidojošās līnijas var būt jebkādā izvērsumā vai pagrieziena leņķī ("+" vai "×"), bet šo līniju krustpunktam jāatrodas romba iekšpusē. Atzīme "+" var atrasties rombā pilnīgi vai daļēji - arī ir pāri romba malām. Kandidāta vārda un uzvārda svītrojums ir līdzskaitāms, ja līnija ir vilkta attiecībā uz šo kandidātu un skar vismaz vienu kandidāta vārda vai uzvārda burtu. Jebkādas citas atzīmes vēlēšanu zīmē, piemēram "-", "*", "?", uzraksti, zīmējumi to nepadara par nederīgu. Skaitot balsis par kandidātu, šādas atzīmes neņem vērā.

Neizmantotās zīmes var atstāt iecirknī vai no zīmēm pie izejas līdzņemšanai izveidot pilnu zīmju komplektu, lai nebūtu iespējams uzzināt, kā nobalsots.

Vēlētājs, kurš iepriekš nodevis balsi glabāšanā, šodien drīkst balsot atkārtoti, taču tikai tajā iecirknī, kur nodevis balsi glabāšanā. Šajā gadījumā vēlētāja iepriekš nodotā balss tiks anulēta, vēlēšanu rezultātam pieskaitot vēlēšanu dienā nodoto balsojumu.

Trīs dienu laikā, kad vēl pirms Saeimas vēlēšanu dienas atsevišķos vēlēšanu iecirkņos bija iespējams nodot balsis parlamenta vēlēšanās, šo iespēju ir izmantojuši 2,18% jeb 33 767 vēlētāji.

Balsu skaitīšana sāksies pēc iecirkņu slēgšanas. Balsu skaitīšanai iecirkņos varēs sekot līdzi novērotāji un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Vēlēšanu rezultāti vēlēšanu naktī tiks publicēti CVK 13.Saeimas vēlēšanu mājaslapā "https://sv2018.cvk.lv".

Pirmie vēlēšanu rezultāti sadalījumā pa kandidātu sarakstiem no mazākajiem vēlēšanu iecirkņiem gaidāmi ap pusnakti, puse iecirkņu rezultātu varētu būt saskaitīti līdz plkst.3 vai plkst.4 naktī, bet lielākā daļa iecirkņu - līdz plkst.6 rītā. Par kandidātiem nodotais balsu skaits varētu būt zināms svētdien, 7.oktobrī. Galīgos vēlēšanu rezultātus CVK plāno apstiprināt trīs nedēļu laikā pēc vēlēšanām.

Deputātu vietu sadalē nepiedalīsies tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņems mazāk nekā 5% no nodoto balsu kopskaita.

Aizejošajā 12.Saeimā 2014.gadā tika ievēlēta partija "Saskaņa" ar 24 deputātu mandātiem, partija "Vienotība" ar 23 parlamentāriešiem, Zaļo un zemnieku savienība ar 21 deputātu, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ar 17, Latvijas Reģionu apvienība ar astoņiem un partija "No sirds Latvijai" ar septiņiem mandātiem. Partiju frakcijas 12.Saeimas laikā ir piedzīvojušas būtiskas izmaiņas, piemēram, "Vienotības" frakcija ir sarukusi teju uz pusi, bet "No sirds Latvijai" frakcija vispār beigusi pastāvēt, jo faktiski visi tās deputāti pieslējušies citiem politiskajiem spēkiem.

Sākotnēji valdību veidoja partija "Vienotība", taču tā piedzīvoja iekšēju šķelšanos, kā rezultātā varu pārņēma Zaļo un zemnieku savienība.