Sarkanā partizāna Vasilija Kononova lieta, kuru Eiropas cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta atzina par vainīgu Mazo Batu sādžā kara laikā izdarītajā noziegumā, ECT nevar tikt atkārtoti pārskatīta, to šodien Latvijas Cilvēktiesību komitejas pasākumā atzina tiesību zinātņu profesors Londonas Universitātē Bils Bourings.
Bourings ir pārstāvējis ECT Tatjanu Ždanoku un vairākus citus sūdzību iesniedzējus pret Latvijas valsti.
Bourings norādīja, ka ECT Lielās palātas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Angļu advokāts arī uzsvēra, ka Kononova advokāta pienākums bija savākt visus dokumentus, faktus un liecības, kas runā par labu Kononovam. Pēc viņa teiktā, patlaban runāt par kaut kādiem "jaunatklātiem faktiem" vai apgalvot, ka Latvija ir "falsificējusi" liecības, nav juridiska pamata. Dokumentu falsifikācijas iespēja, pēc Bouringa domām, ir praktiski neiespējama, jo tas būtu pirmais tāds gadījums ECT vēsturē un radītu milzīgu starptautisku skandālu.
Uz jautājumu, vai ECT spriedums Kononova lietā "nepārskata" Nirnbergas tribunāla nostāju, Bourings norādīja, ka "Nirnbergā uzvarētāji paši veidoja sev likumus".
Bourings uzsvēra, ka Kononova sprieduma lietā viņš pievienojas Lielās palātas "mazākumam", bet respektē 17 augsti kvalificētu tiesnešu lēmumu.
Atbildot uz klātesošo jautājumiem, Bourings pauda viedokli, ka ECT lielās žūrijas spriedums Kononova lietā neradīs atsalumu Krievijas un Eiropas Savienības (ES) attiecībās. Pēc advokāta domām, Krievijai ir izdevīgi saglabāt labas attiecības ar Eiropas Savienību (ES) un ECT, kurā tuvākā laikā tiks izskatītas vairākas sarežģītas sūdzības par Krievijas rīcību Gruzijā un citas.
Pasākuma dalībnieki arī vēlējās noskaidrot, vai profesors Bourings uzskata, ka 1940.gadā Padomju Savienība okupēja Latviju.
Bourings strikti norādīja, ka "okupācija bija", jo 1939.gadā noslēgtais Molotova-Rībentropa pakts, pēc viņa teiktā, bija absolūti nelikumīgs. Bourings uzsvēra, ka viņš ir Vladimira Ļeņina ideju piekritējs, kurš iestājās par tautu tiesībām uz pašnoteikšanos. Pēc 1917.gada Oktobra revolūcijas Latvijā un pārējās Baltijas valstīs tika realizētas tautu tiesības uz pašnoteikšanos.
Bourings arī pauda viedokli, ka pēc Otrā Pasaules kara Padomju Savienībai vajadzēja atdot Baltijas valstīm to neatkarību un tas būtu daudz labāk.
LETA jau ziņoja, ka Latvija uzvarējusi ECT Lielajā palātā lietā "Kononovs pret Latviju". ECT Lielā palāta lēmumu pieņēmusi ar 14 balsīm "par" un trīs balsīm "pret". Līdz ar to tiesa atzina, ka Latvija nav pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu, kas noteic, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas.
ECT Lielās palātas spriedums nav pārsūdzams.
Iepriekš ECT 2008.gada 24.jūlijā tikai ar vienas balss pārsvaru pieņēma Latvijai nelabvēlīgu spriedumu Kononova lietā. Latvijai tika uzdots maksāt 30 000 eiro (21 084 latu) morālo kompensāciju mūsu valstī par kara noziegumiem notiesātajam Kononovam. ECT savā spriedumā tolaik atzina, ka Latvija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu, kas noteic, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas.
Latvija iesniedza apelācijas sūdzību par šo spriedumu, un ECT nolēma lietu nodot izskatīšanai tiesas Lielajā palātā.
Lietā no sākuma kā trešā puse bija iesaistījusies Krievija. Vēlāk kā trešā puse tika iesaistīta arī Lietuva.
Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2004.gada 30.aprīlī atzina Kononovu par vainīgu kara nozieguma izdarīšanā - viņa vadītā partizānu grupa 1944.gadā Mazo Batu ciemā nežēlīgi nogalināja vairākus civiliedzīvotājus un nodedzināja viņu mājas.