Krievija turpinās atbalstīt par kara noziegumiem Latvijā notiesātā sarkanā partizāna Vasilija Kononova meitas centienus Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) Strasbūrā atgūt tēva labo vārdu, otrdien paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un tiesību varas jautājumos Konstantīns Dolgovs.
"Tagad mirušā Kononova lietu turpina viņa meita. Krievija nav iesaistītā puse šajā lietā, jo lieta ir "Kononovs pret Latviju", bet trešās puses lomā Krievija aktīvi piedalās procesā un sniegs Kononova meitai visu nepieciešamo atbalstu," žurnālistiem Maskavā teica Krievijas diplomāts.
Dolgovs norādīja, ka ir iespējams pārskatīt ECT Lielās palātas spriedumu, ka, 2004.gadā notiesājot Kononovu par 1944.gadā izdarīto kara noziegumu, nežēlīgi nogalinot Mazo Batu ciema iedzīvotājus, Latvija nav pārkāpusi Krimināllikuma atpakaļejoša spēka aizliegumu, kas ir noteikts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.
Kopumā runājot par ECT spriedumu Kononova lietā, Krievijas diplomāts uzsvēra, ka Krievijā tiek uztverts, ka "spriedums ir politizēts".
"Uzskatām, ka tas nopietni kaitē Eiropas Cilvēktiesību tiesas autoritātei un diemžēl rada precedentu, kuru var izmantot tie spēki, kas plašākā nozīmē mēģina pārrakstīt Otrā pasaules kara iznākumu, bet praktiski tas nozīmē, ka tiek mēģināts sagraut to starptautisko pēckara sistēmu, kas izveidota juridiskajā jomā un kas pirmām kārtām jau ir balstīta Nirnbergas tribunāla lēmumos," klāstīja Dolgovs.
2004.gadā Kononovs iesniedza Eiropas Cilvēktiesību tiesā sūdzību pret Latviju par necilvēcīgu izturēšanos un turēšanu apcietinājumā pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Viņam Latvijā bijušas sešas tiesas, ieskaitot Augstākās tiesas Senātā, kas 2004.gada septembrī atstāja nemainītu spriedumu, ar kuru Kononovam bija piespriests gadu un astoņus mēnešus ilgs cietumsods.
Kononovs savā prasībā apgalvoja, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7.pantu darbības, par kurām viņš Latvijā notiesāts, to veikšanas brīdī nedz nacionālajos, nedz starptautiskajos likumos nav bijušas atzītas par noziegumiem. Viņš apstrīdēja Krimināllikuma piemērošanu ar atpakaļejošu datumu, kā arī to, ka Latvijas tiesa atzina viņu par okupācijas spēku pārstāvi, lai gan Latvija tajā laikā jau esot atradusies PSRS sastāvā.
ECT 2008.gada jūnijā apmierināja 1923.gadā dzimušā Vasilija Kononova prasību pret Latviju par nelikumīga sprieduma paziņošanu 2000.gadā un noteica viņam izmaksāt 30 tūkstošu eiro (21 tūkstoša latu) kompensāciju. 2008.gada rudenī Latvijas valdība nolēma ECT spriedumu pārsūdzēt, un 2009.gada maijā Strasbūrā ECT Lielā palāta sāka apelācijas izskatīšanu.
2010.gada 17.maijā ECT Lielā palāta ar 14 balsīm par un trīs balsīm pret atzina, ka, 2004.gadā notiesājot Kononovu par 1944.gadā izdarīto kara noziegumu, nežēlīgi nogalinot Mazo Batu ciema iedzīvotājus, Latvija nav pārkāpusi Krimināllikuma atpakaļejoša spēka aizliegumu, kas ir noteikts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.
2010.gada nogalē Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) tika iesniegts lūgums pārskatīt Kononova lietu, kuru iepriekš šīs pašas tiesas Lielā palāta atzina par kara noziedznieku, un tiesa šo lūgumu pieņēma izskatīšanai.
Kononovs 31.martā nomira 89 gadu vecumā. Kononova meita ir iesniegusi prasību, lai viņas tēva lietas izskatīšana Eiropas Cilvēktiesību tiesā turpinātos.