Bīstamās nozarēs strādājošajiem varētu būt pienākums apdrošināties

Plāno bīstamās nozarēs strādājošajiem pašnodarbinātajiem uzlikt par pienākumu apdrošināt savu veselību un dzīvību pret nelaimes gadījumiem privātajās apdrošināšanas kompānijās, liecina Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi Darba aizsardzības likumā, kas šodien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Kā norāda ministrija, pašnodarbinātie šobrīd nav pakļauti sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, un līdz ar to nesaņem nekādu atlīdzību gadījumā, ja notiek nelaimes gadījums vai persona iegūst arodslimību.

Pētījuma "Pašnodarbinātība Latvijā un tiesiskā regulējuma pilnveide pašnodarbināto darba apstākļu uzlabošanai" rezultātā kā viens no ieteikumiem ir izvirzīta iespēja noteikt pienākumu pašnodarbinātajiem bīstamajās nozarēs, primāri lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un būvniecībā, iegādāties apdrošināšanas polisi pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām.

Tāpēc, lai nodrošinātu pašnodarbināto aizsardzību bīstamākajās nozarēs un mazinātu risku tad, ja notiek nelaimes gadījums, likumprojektā paredzēts pienākums pašnodarbinātajiem apdrošināt savu veselību un dzīvību pret nelaimes gadījumiem privātajās apdrošināšanas kompānijās, ja viņi veic darbu nozarēs, kurās notikušo smago un letālo nelaimes gadījumu darbā un konstatēto arodslimību skaits pārsniedz vidējos rādītājus valstī, rēķinot uz 100 000 nodarbinātajiem.

Likumprojektā tiek ietverti arī vairāki citi grozījumi, lai pilnveidotu pašnodarbināto drošību un veselības aizsardzību, īpaši gadījumos, ja viņi veic darbu kāda uzņēmuma darba vidē un var ietekmēt citu nodarbināto drošību un veselību.

Tiek plānotas izmaiņas arī darba aizsardzības organizatoriskajā struktūrā, proti, paredzēts, ka lielajos uzņēmumos, kuros ir 250 vai vairāk nodarbināto, darba devējam būs jāpieņem darbā vai no esošo darbinieku vidus jānorīko vismaz divi darba aizsardzības speciālisti, lai nodrošinātu kvalitatīvu pienākumu izpildi.

Likumprojektā ir precizēta darba aizsardzības speciālista un kompetenta speciālista darba aizsardzības jautājumos definīcijas, liekot uzsvaru uz to, ka darba aizsardzības speciālists ir uzņēmumā uz darba vai dienesta attiecību pamata nodarbinātais, savukārt kompetentais speciālists - ārpakalpojuma sniedzējs.

Vienlaikus LM norāda, ka pēdējos gados aizvien biežāk darba devēji un nodarbinātie vienojas par darba veikšanu attālināti - ārpus uzņēmuma telpām, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Paredzot darba aizsardzības pasākumus uzņēmumā, ir jāņem vērā darbi, kas tiek veikti attālināti, un nodarbinātie, kuri šādu darbu veic. Arī šīs prasības noteiktas LM iesniegtajos grozījumos.

Grozījumi vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.