Pēc datu aizsardzības regulas ieviešanas Datu valsts inspekciju "gāž riņķī"

Pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas ir divkāršojies Datu valsts inspekcijā (DVI) saņemto sūdzību skaits, intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" pastāstīja DVI direktore Daiga Avdejanova.

Viņa informēja, ka brīvdienās pēc 25.maija DVI saņēmusi aptuveni 300 e-pastus ar jautājumiem. "Protams, mēs salīdzinājām arī ar iepriekšējo periodu. Sūdzību skaits ir palielinājies divkārt," norādīja Avdejanova, apstiprinot, ka DVI tiek "gāzta riņķī" ar jautājumiem.

Inspekcijas vadītāja atklāja, ka visvairāk sūdzību tiek saņemts no fiziskām personām. "Personas ir ļoti atbildīgas un rūpējas par savu datu aizsardzību, un, līdzko jūt kādu iespējamu nelikumīgu vai arī rodas neizpratne, tā uzreiz vēršas DVI."

Vienlaikus Avdejanova uzsvēra - lai arī daudziem liekas, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula faktiski aizliedz uzņēmumiem prasīt datus no fiziskām personām, patiesībā tā tas nav. Piemēram, interneta veikali nekādi nevarēs noslēgt līgumu un piegādāt preci cilvēkam, nezinot viņa vārdu un adresi. "Arī likums "Par grāmatvedību" nosaka, kādiem rekvizītiem ir jābūt attaisnojuma dokumentos," atgādināja DVI direktore.

Viņa pastāstīja, ka daudzi cilvēki arī ir neizpratnē, kāpēc tā saucamo ātro kredītu devēji atsakās uzreiz pēc aizdevuma atmaksas dzēst aizņēmēja datus, neraugoties uz personu tiesībām tikt aizmirstam. Avdejanova uzsvēra, ka ir jomas, uz kurām šīs tiesības tikt aizmirstam neattiecas, un, piemēram, nebanku kreditētājiem likums uzliek pienākumu glabāt klientu datus vismaz piecus gadus.

Kā ziņots, 25.maijā visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs sāka piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kas paredz stingrākas prasības piekrišanai kā personas datu apstrādes pamatam.

Kā skaidroja Tieslietu ministrijā (TM), ar regulu tiek noteikti vienoti nosacījumi datu aizsardzībai ES līmenī, kas attiecināmi uz to apstrādi, uzturēšanu, nodošanu citiem uzņēmumiem un arhivēšanu. Regula arī nosaka vienotus noteikumus visiem uzņēmējiem, neraugoties uz to reģistrācijas valstīm.

Regulā tiek modernizēti jau pastāvošie principi, vienlaikus izveidojot vienotus personas datu aizsardzības noteikumus visā ES teritorijā. Tajā ir saglabāti līdz šim personas datu aizsardzības jomā ievērotie pamatprincipi - pamattiesības un pamatbrīvības, uzsvēra TM.

Tā kā regula paredz stingrākas prasības piekrišanai kā personas datu apstrādes pamatam, līdz ar tās piemērošanu izmaiņas jāveic dažādās iesniegumu formās, piemēram, anketās, kuras tiek izmantotas klienta kartes iegūšanai, anketās, ar kurām persona izsaka piekrišanu piedalīties klientu pētījumā vai saņemt reklāmu.

Papildu dažādiem personu datu aizsardzību pastiprinošiem pienākumiem un ievērojamiem sodiem par pārkāpumiem, regula paredz arī tiesības privātpersonai prasīt datu pārzinim dzēst un labot savus datus, kā arī pārnest tos uz citu organizāciju un tiesības iebilst pret savu datu profilēšanu.