Strauja akcīzes nodokļa celšana turpmākajos gados var veicināt Latvijas iedzīvotāju došanos pēc lētāka alkohola uz kaimiņvalstīm un nelegālā alkohola tirgus pieaugumu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Alkohola nozares asociācijā (LANA).
LANA izpilddirektors Dāvis Vītols sacīja, ka strauja un ekonomiski nepamatota akcīzes nodokļa celšana alkoholam iecirtusi pamatīgu "robu" Igaunijas budžetā, jo saistībā ar zemākām grādīgo dzērienu cenām Latvijā, igauņi regulāri dodas pirkt alkoholu uz Latvijas veikaliem. "2017.gadā Latvijas budžets no igauņu alkohola iegādes braucieniem uz Latviju ieguvis vismaz 40 miljonus eiro. Igaunijas piemērs pierādījis, ka nepārdomāta akcīzes nodokļa celšana nav priekšnosacījums lielākiem nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā - tieši pretēji: pircēji meklē lētākas alkohola iegādes iespējas kaimiņvalstīs, un pieaug nelegālā alkohola tirgus," viņš norādīja.
Asociācijā atgādināja, ka pērn Igaunijas budžets ieņēma par 50 miljoniem eiro mazāk nekā plānots un ieņēmumi no alkohola tirdzniecības samazinājās par apmēram 30 miljoniem eiro. Igaunijā legāli grādīgā pārdotā alkohola daudzums pērn salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir krities par 33%, kas radījis milzu zaudējumus ne vien Igaunijas budžetam, bet arī kaimiņvalsts alkohola ražošanas sektoram.
Vienlaikus LANA uzsvēra, ka, neraugoties uz kaimiņvalsts negatīvo pieredzi, Latvija seko Igaunijas akcīzes politikai un turpmāko trīs gadu laikā plāno strauji celt akcīzes nodokli, šogad šo nodokli paaugstinot par 15%, nākamajā gadā - par 10% un 2020.gadā - vēl par 10%. Tas plānots neraugoties uz to, ka vidēji šobrīd grādīgo alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodokli (PVN) Latvijā kopumā veido vairāk nekā 70% no dzēriena cenas veikalos, dažreiz pat tuvu 90% no dzērienu cenas.
Asociācijā arī atgādināja, ka Latvija jau 2009.gadā būtiski -par 41% - kāpināja nodokli alkoholam, kamdēļ togad akcīzes ieņēmumi grādīgajiem dzērieniem samazinājās par aptuveni 20 miljoniem eiro, bet legālās alkohola tirdzniecības apjomi kritās par 45%. Kopā ar neiekasēto PVN nodokli un citiem nodokļiem Latvijas budžets kopumā zaudēja aptuveni 100 miljonus eiro. "Latvijas politiķiem ir jāanalizē šie dati, lemjot par akcīzes nodokļa paaugstināšanas dinamiku. (..) Nepastāv tieša korelācija starp nodokļa palielināšanu un budžeta ieņēmumiem. Pašreizējais akcīzes nodokļa celšanas plāns alkoholam turpmākajiem trīs gadiem rāda, ka Latvija no 2009.gada kļūdas un Igaunijas piemēra mācību nav guvusi," uzsvēra Vītols.
LANA arī atgādināja, ka saskaņā ar Igaunijas Ekonomisko pētījumu institūta (IEPI) pērn veikto pētījumu, kurā analizētas igauņu alkohola tūrisma tendences, pēdējos gados palielinās to pierobežas teritoriju skaits, no kuriem igauņi lētāka alkohola meklējumos dodas uz Latviju. IEPI veiktajā Igaunijas iedzīvotāju aptaujā 35% respondentu norādīja, ka pērn pirkuši alkoholu Latvijas teritorijā, kamēr 2016.gadā tādu bija 21%. Gandrīz piektdaļa jeb 18% no tiem atzina, ka uz Latviju devušies tieši alkohola iegādes nolūkos. 64% aptaujas dalībnieku pauda, ka viņi pazīst vismaz vienu cilvēku, kas 2017.gadā alkoholu pirkt devies uz Latviju.
Pēdējos gados pieaug arī alkohola daudzums, kuru igauņi vienā reizē iegādājas Latvijas veikalos, un līdz ar to aug arī viena pirkuma reizē tērētā summa.
"Ja akcīzes nodoklis Latvijā tiks būtiski kāpināts pēc esošā plāna, var sagaidīt, ka pie mums pieaugs alkohola nelegālais tirgus, cilvēki alkoholu sāks brūvēt paši vai arī, līdzīgi kā to patlaban dara igauņi Latvijā, "alkohola tūrismā" dosies uz Vāciju vai Poliju, kur akcīzes nodokļa likme grādīgajiem dzērieniem ir ievērojamai zemāka, un tādējādi arī Latvija zaudēs būtiskus ne tikai akcīzes, bet arī citus nodokļa ieņēmums," norādīja LANA izpilddirektors.
Vītols arī pieļāva, ka, nākamgad ceļot akcīzes nodokli alkoholam, Latvijas pircēju redzeslokā varētu nonākt arī Lietuva, kur akcīzes nodoklis alkoholam patlaban ir iesaldēts, un to nav plānots celt.