Dzelzceļa līnijas Rail Baltica būvniecību organizējošās iestādes vakar Viļņā uzstājās zem lozunga «galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana».
Projekta galvgalī ir triju Baltijas valstu izveidots kopuzņēmums RB RAIL AS ar pseidolietuvisku galotni tā nosaukumam (ar sākuma burtiem no vārdiem «akciju sabiedrība») un transatlantiski internacionalizēti latvisku vadību, kāda ir uzņēmuma izpilddirektore un vienlaikus valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa. Latvija un arī Igaunija ir pacentušās nodibināt atsevišķus uzņēmumus, kas pēc RB RAIL AS norādījumiem virzīs projekta izpildi savu valstu teritorijās, bet Lietuva šis pašam mērķim izveidojusi tikai nodaļu valsts uzņēmumā Lietuvos geležinkeliai. Lietuviešu atšķirīgo attieksmi pret projektu kvantitatīvi apliecina arī uz vakardienas pasākumu sagatavotais prezentācijas attēlu skaits. RB RAIL AS, Latvijai un Igaunijai bija nepieciešami 9 līdz 13 attēli savu pērnā gada labo darbu un šā gada labo nodomu atrādīšanai, Lietuva iztika formāli ar četriem, bet īstenībā ar diviem attēliem, jo četru attēlu sērijā pirmais attēls sveica klātesošos ar prezentācijas sākumu un ceturtais attēls - ar tās beigām. Par to visu jebkurš interesents var pārliecināties interneta adresē http://www.railbaltica.org.
Preses konferencē izskanējušais pamatjautājums bija par projekta izmaksām un to, kas tās segs. R. Rubesas atbilde bija apliecinājums, ka jā - tas tiešām ir svarīgi. Pagaidām paliek spēkā apgalvojums, ka dzelzceļa līnija izmaksāšot 5,8 miljardus eiro. Šāds skaitlis tika laists klajā pagājušā gada aprīlī, bet Rail Baltica pirmā tāme 2011. gadā prasīja tikai 3,7 miljardus eiro. Līdz būvdarbu izsolēm Rail Baltica šogad vēl nenonāks, tāpēc projekta reālā sadārdzinājuma radītās problēmas šobrīd var atlikt, lai tās netraucētu sekmīgi apgūt trases būvprojekta izstrādes un tai pielipināto ekonomiskās izpētes un reklāmas budžetu. Tikai projektu projektēšanas, nevis reālu darbu vajadzībām Eiropas Komisija papildus piešķirtajiem tā saukto nacionālo aplokšņu līdzekļiem piemetusi vēl 19 miljonus eiro, ko B. Rubesa apsveica kā komisijas stingro apņemšanos Rail Baltica projektu realizēt. No otras puses, šo naudu var uzskatīt par papīrstumdīšanas (elektronisko dokumentu pārsūtīšanas no datora uz datoru) sadārdzinājuma jeb inflācijas kompensāciju.
Paliek spēkā arī sauklis, ka 5,8 miljardu eiro ieguldījums došot 16,2 miljardu eiro ieguvumus, ja vienā saskaitāmo rindā tiks salikti ieguvumi no 400 cilvēku neaiziešanas bojā autotransporta avārijās viena gada laikā (tas attiecas uz Baltiju, nevis tikai uz Latviju, bet tik un tā skaitlis ir tik liels, it kā autotransports te tiktu pilnīgi likvidēts; nezin kāpēc tā nav noticis Rietumeiropā, kur Rail Baltica līdzīgas trases tiek jau sen kā ekspluatētas) un CO2 emisijas samazinājuma, ko sabiedrība caurmērā ne par kādu ieguvumu nevērtē. Tiklīdz rodas kaut mazākā iespēja izpausties ar komentāriem par Rail Baltica internetā vai būvobjektu sabiedriskajās apspriešanās, tā cilvēki prasa garantijas, ka vilciens spēs sevi uzturēt ar pārvadāto pasažieru biļešu cenām un kravu pārvadājumu tarifiem.