Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Latvijai draud tiesu darbi, ja tā Inčukalna krātuvi nepirks par pienācīgu cenu

© Dmitrijs Suļžics/ f64 photo agency

Šonedēļ valdība atbalstīja sarunu sākšanu ar Gazprom un citiem Latvijas gāzes īpašniekiem par Inčukalna krātuves akciju atpirkšanu. Mums izdevās uzzināt aptuveno akciju cenu - 200 miljoni eiro. Tik varētu maksāt Inčukalna gāzes krātuve kopā ar maģistrālajiem pārvades tīkliem, kuros tagad saimnieko no Latvijas gāzes nodalītais uzņēmums Conexus Baltic Grid. Latvijas valsts plāno jaunajā uzņēmumā iegūt vairākumu akciju, atpērkot tās no Gazproma, Iteras un Vācijas Uniper Ruhrgas, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijā, kur Eiropas lielākajam dabazgāzes piegādātājam Gazprom ir pārstāvniecība. Tā atrodas gleznainā ēkā Mežparkā, un tur saimnieko slavena Sanktpēterburgas čellista Sergeja Roldugina brālis Jevgeņijs. Viņš ir Gazprom pārstāvniecības vadītājs. Roldugins ir bijušais VDK darbinieks, mācījies kopā ar Krievijas prezidentu.

Šobrīd Roldugims ir viens no sarunu vedējiem ar Latvijas valsti par akciju pārdošanu uzņēmumā Conexus Baltic Grid, kura bilancē ir Inčukalna dabazāzes krātuve. Šīm sarunām valdība zaļo gaismu deva šonedēļ, deleģējot ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu runāt ar akcionāriem - Gazprom, Iteru, Vācijas Uniper Rughrgas un Marguerite fondu. Lai neietekmētu akciju cenu, valdība atsakās informēt, vai ir nodoms pirkt tikai kontrolpaketi vai arī visus 68% no uzņēmuma, kas jāpārdod Gazpromam, Iterai un Rurghas.

ARVILS AŠERADENS ekonomikas ministrs (Vienotība): Bija ārkārtīgi interesantas sarunas. Akcionāri, izņemot Marguerites fondu, apliecināja, ka viņi gatavojas pārdot savas akcijas. un, protams, viņi interesējās, kāda ir valdības pozīcija. Un šobrīd beidzot mēs esam vienojušies, kādā veidā mēs rīkosimies tālāk.

Kāds senāks Ekonomikas ministrijas slepens pētījums esot uzrādījis, ka gāzes krātuves un maģistrālo tīklu vērtība varot būt 200 miljoni eiro. Vai tā varētu būt aktuālā cena, ministrs neprecizēja.

ARVILS AŠERADENS ekonomikas ministrs (Vienotība): Vai spriedāt par cenu sarunās ? Nē, mēs par cenu nerunājām. Vai Ekonomikas ministrija ir aplēsusi, ka tā cena varētu būt 200 miljoni eiro ? Ekonomikas ministrija iepriekšējā pētījumā ir saņēmusi potenciālo uzņēmuma novērtējumu. Tas ir tikai teorētisks, jo uzņēmums tikko sācis darbu un nav bijusi pieeja publiskajiem datiem.
Vai ir tuvs 200 miljoniem eiro ? Nekomentēšu.

Rurghas pārstāvis esot teicis, ka gatavs akcijas pārdot, Iteras vadītājs Juris Savickis it piekritis, bet ar daudziem nosacījumiem. Savukārt Gazprom esot nācis klajā ar kaut ko jaunu.

Sarunās ar Ekonomikas ministriju Gazprom pozīcija esot tāda, ka Inčukalnu viņi būtu gatavi pārdot un par iespējami augstu cenu. Sarunās apspriesta arī iespēja, ka pārdot varot arī Latvijas gāzes akcijas.

ARVILS AŠERADENS ekonomikas ministrs (Vienotība): Vai bija tā, ka Gazproms piedāvāja pārdot arī Latvijas gāzes akcijas? Valdība ir skaidri pateikusi, ka viņa nevēlas iegādāties Latvijas gāzes akcijas un tālāk mēs par šo jautājumu īpaši nediskutējām. Bet jautājums tāds bija, vai ne ? Mēs īpaši neapspriedām šo jautājumu.

Turpmākajās nedēļās ministrija un katrs no Inčukalna pašreizējiem īpašniekiem nāks klajā ar savu cenu. Vai darījuma summa varētu būt 200 miljoni, nekomentēja arī viens no pašreizējiem Inčukalna līdzīpašniekiem un pārvaldniekiem Itera Latvia vadītājs Savickis. Tomēr, ja šī cena tāda būtu, viņš pats no darījuma nopelnītu 10,9 miljonus euro.

JURIS SAVICKIS AS Conexus Baltic Grid padomes priekšsēdētāja vietnieks : Vai jums pašam ir konkrētas daļas tai Iterā vai lielākā daļa pieder tai jūsu mātes kompānijai ? Nekad nav bijis noslēpums. 66% piederēja Makarovam, privātam biznesmenim un 34% piederēja man. 9:33 Makarovs 3 gadus atpakaļ pārdeva savas daļas naftas kompānijai, kas saucas Rosņeft. Tātad 66% pieder Rosņeftj un 34% personīgi Jurim Savickim.

Latvijas gāze un vairākas privātpersonas ilgu laiku mērķtiecīgi iepirka zemi Inčukalnā un izvirzīja pretenzijas, ka tām pieder ne tikai virszeme, bet arī zemes dzīles, kur glabājas gāze. Latvijas gāze arī pieprasīja tiesības zemi zem krātuves privatizēt pilnībā. Tagad Savickis ir gatavs likt lietā savu ietekmi Latvijas gāzē, lai, paceļot šo veco strīdīgo zemes lietu, piespiestu valsti samaksāt akcionāriem pēc iespējas vairāk,

JURIS SAVICKIS AS Conexus Baltic Grid padomes priekšsēdētāja vietnieks: Zem Inčukalna ir zeme, kas pieder vairākiem īpašniekiem, tai skaitā Latvijas gāzei un vairākiem privātīpašniekiem. Vai jūsuprāt, šīs īpašumtiesības nebūs arī kāds arguments pie daļu pārdošanas ? Nu, es domāju, ja būs abpusēja vienošanās, es domāju, visu var atrisināt. Konflikta gadījumā, nu tad ... tad būs tiesu darbi, tad. Ja nevienosies par cenu.
ARVILS AŠERADENS ekonomikas ministrs (Vienotība): Latvijā ir interesants civillikuma regulējums, kas paredz to, ka jabkuram īpašniekam ir tiesības līdz pat zemes kodolam uz šī te zemes gabala, taču Inčukalna gāzes krātuves gadījumā ir īpašs juridisks risinājums, kas paredz to, ka šī krātuve pieder valstij un ar īpašu regulējumu tas ir nodots Baltic Conexus rīcībā. Cenu neietekmēs? nē, tas cenu neietekmēs.

Pēdējā uzņēmuma cenu ietekmējošā komponente ir gāzes pārvades un glabāšanas tarifs, jo no tā atkarīgas turpmākās peļņas iespējas Inčukalna krātuvē. Tarifu apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulators. Conexus tarifu bija iesniedzis janvārī. Tas vēl nav izvērtēts un regulators to sola izdarīt ne ātrāk kā maija beigās. Tomēr jau šobrīd regulatora vadītājs par iesniegto projektu izsakās kritiski, jo Conexus esot centies tarifā iekļaut visas izmaksas, kādas vien uzņēmumam ir, tai skaitā dārgas automašīnas.

ROLANDS IRKLIS Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs: Nu šobrīd Kalvīša kungs un Conexus Baltic Grid izskata iespējas un cenšas panākt arī kaut kādus risinājumus, lai uzliktu par pienākumu vai nu maksāt par krātuvi vai obligāti likt lietot krātuvi. Nu, ja šāda taktika izrādīsies sekmīga, tad varbūt, ka var uzskatīt, ka viņš rīkojas kā godīgs un gādīgs saimnieks. Bet, ja nē, tad drīzāk ir jāmeklē, kādas ir iespējas tirgū un jāskatās visdrīzāk pāri Latvijas robežām. Un jāmēģina piesaistīt citi lietotāji ne tikai no Latvijas. Un lietuvieši tiešām izrāda interesi. Gan lietuviešu lielākais patērētājs - Ahema, kura patēriņš ir 1,3 miljardi un atbilst faktiski visam Latvijas patēriņam kopā, gan Litgaz, Lietuvos Dujos un citi lietotāji interesējas par krātuves izmantošanu ļoti aktīvi.

4.aprīlī beidzās Latvijas gāzes monopoltiesības uz gāzes piegādēm Latvijā. Interese par iespējām izkonkurēt bijušo monopoluzņēmumu ir liela. Līdz Lieldienām Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā pieteikušies 19 uzņēmumi. To vidū Latvenergo, Igaunijas elektrības uzņēmums Enefit, pašvaldības uzņēmums Daugavpils siltumtīkli, Lietuvas gāzes uzņēmums Litgas, kā arī kāds neliels uzņēmums Renergy Latvija, kas pieder bijušajam Ekonomikas policijas priekšniekam Gatim Gudermanim.

Inčukalna krātuves un maģistrālo pārvades tīklu jaunajam apsaimniekotājam Conexus ir jauns atbildīgais par drošību. Tas ir bijušais Saeimas galvenais drošībnieks Jānis Gulītis.