Uzreiz pēc parakstīšanas''Rail Baltica" līgums tiks nodots ratifikācijai Saeimā

Latvijā Baltijas starpvaldību līgumu par ''Rail Baltica'' dzelzceļa savienojuma izveidi nodos ratifikācijai Saeimā tūlīt pēc tā parakstīšanas, aģentūrai LETA apliecināja Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs Andrejs Vaivairs.

Viņš norādīja, ka Latvijā visi patlaban aktuālie aspekti ir izvērtēti. Līgums tūlīt pēc parakstīšanas tiks nodots ratifikācijai Saeimā.

Kā ziņots, Igaunijas valdība nenodos ''Rail Baltica'' līgumu ratifikācijai parlamentā, kamēr nebūs saņemts projekta tehniski ekonomiskais pamatojums.

Triju Baltijas valstu valdību atbalstītais līgums uzsver kopīgo mērķi attīstīt ''Rail Baltica'' publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, kas to iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir stratēģisks un saimnieciski nozīmīgs objekts. ''Rail Baltica'' ir nozīmīgs infrastruktūras projekts ne tikai Baltijas valstīm, bet arī Polijai un Somijai, kā arī Eiropas Savienībai, kuras mērķis ir attīstīt Eiropas transporta tīklus, ieskaitot Ziemeļjūras-Baltijas jūras transporta koridoru.

Tāpat Līgums nostiprina līdz šim lietoto ''Rail Baltica'' dzelzceļa definīciju, ''RB Rail'' statusu kā projekta koordinatoram un ''Rail Baltica'' maršrutu Baltijas valstīs. Līgums apstiprina Baltijas valstu pausto apņemšanos projektu realizēt līdz 2025.gadam, lai sāktu līnijas ekspluatāciju 2026.gadā. Līgums arī norāda uz Eiropas Savienības finansējuma nozīmi projekta realizēšanā un valstu gatavību arī turpmāk pieteikties uz Eiropas Savienības finansējumu ar atbalsta likmi līdz 85%.

Līgumā arī ir skaidri definēts, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder valstij, kuras teritorijā tā atrodas. Līgums nosaka principu nediskriminējošai piekļuvei infrastruktūrai un sadarbību starp regulatīvajām un drošības iestādēm dzelzceļa jomā.

Vienlaikus līgums uzsver Eiropas finansējuma nozīmi projekta realizēšanā un apliecina, ka valstis turpinās pieteikties uz Eiropas Savienības finansējumu līdz projekta pabeigšanai. Lai pēc iespējas efektīvāk realizētu projektu un samazinātu birokrātiju, līgums paredz iespēju visām pusēm no valsts budžeta līdzekļiem līdzfinansēt projekta aktivitātes, ko saskaņā ar noslēgtajiem finansēšanas līgumiem īsteno projekta koordinators.

Atbildīgās institūcijas par līguma izpildes jautājumiem ir Baltijas valstu atbildīgās nozares ministrijas. Domstarpības un strīdus, ja tādi rastos, plānots risināt sarunu un konsultāciju ceļā. Gadījumos ja dalībvalstu nacionālie normatīvo aktu nosacījumi ir pretrunīgi, tad puses piemēro Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktos nosacījumus attiecībā uz projekta ieviešanu.

Attiecīgo līgumu plānots parakstīt 31.janvārī Baltijas valstu premjerministru tikšanās laikā Tallinā.