Paplašina visas trīs ĀCM riska zonas
Lai ieviestu Eiropas Komisijas noteiktās prasības par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) dažās dalībvalstīs, Latvijas teritorijā tiek paplašināta mēra pirmā, otrā un trešā riska zona.
Ar valdības akceptētajiem grozījumiem noteikumos "ĀCM likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība" tiek noteikts, ka turpmāk pirmā riska zona papildus jau esošajai noteikta arī Dobeles novada Bikstu, Zebrenes, Annenieku, Naudītes, Penkules, Auru un Krimūnu pagastā, Kandavas novada Vānes un Matkules pagastā, Talsu novada Abavas, Ārlavas, Īves, Ģibuļu, Laidzes, Lībagu, Lubes un Valdgales pagastā, tāpat Brocēnu, Dundagas, Jaunpils, Rojas un Tērvetes novadā. Pirmā riska zona piešķirta arī vairākām pilsētām - papildus jau esošajām turpmāk tā būs arī Dobelē, Sabilē, Stendē, Talsos un Valdemārpilī.
Savukārt Jelgavas novada Kalnciema un Līvbērzes pagasts no pirmās riska zonas kļūs par otro riska zonu, un papildus šajā teritorijā būs arī vēl Valgundes pagasts. Tāpat par otro riska zonu kļūs Tukuma un Engures novads. Otrā riska zona turpmāk būs arī Balvu novada Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Lazdulejas, Tilžas, Vectilžas un Vīksnas pagastā, Gulbenes novada Druvienas, Lejasciema, Līgo, Lizuma, Rankas un Tirzas pagastā un Rugāju novada Lazdukalna pagastā, Mērsraga novadā, Kandavas novada Cēres, Kandavas, Zantes un Zemītes pagastā, Talsu novada Balgales, Ķūļciema, Laucienas, Strazdes, Vandzenes un Virbu pagastā, kā arī Kandavas pilsētā.
Tikmēr līdz šim otrajā zonā esošais Gulbenes novads turpmāk atradīsies trešajā zonā, no kuras nedrīkst izvest ne cūkas, ne to gaļu vai desas. Šāds lēmums pieņemts, jo 8.augustā šī novada Stradu pagastā ĀCM uzliesmoja mājas cūku novietnē, kur nācās likvidēt 142 dzīvniekus. Trešajā zonā turpmāk būs arī Balvu novada Balvu un Kubuļu pagasts, Gulbenes novada Beļavas, Daukstu, Galgauskas, Jaungulbenes, Litenes, Stāmerienas un Stradu pagasts un Rugāju novada Rugāju pagasts.
Kā ziņots, saskaņā ar likumdošanu ir definētas trīs ĀCM riska zonas. Pirmās zonas teritorijā nav konstatētas ar ĀCM slimas mājas cūkas un mežacūkas, tomēr šī buferzona atrodas blakus ĀCM skartajām teritorijām. Dzīvas cūkas un cūkgaļu no šīs zonas drīkst izvest, ievērojot PVD noteiktās biodrošības normas.
Par otro zonu definētas teritorijas, kurās ir konstatētas ar ĀCM slimas mežacūkas. No šīs zonas aizliegts pārvietot dzīvas mājas cūkas, savukārt cūkgaļu un mežacūku gaļu, kā arī gaļas izstrādājumus drīkst izvest, ievērojot PVD noteiktās biodrošības normas.
Savukārt par trešo riska zonu ir noteiktas teritorijas, kurās ir konstatētas ar ĀCM slimas mājas cūkas un mežacūkas, un no šīs teritorijas nedrīkst izvest ne dzīvas cūkas, ne cūkgaļu un tās izstrādājumus, ne arī mežacūku gaļu un tās izstrādājumus.
Plašāka informācija, kā arī visu riska zonu karte atrodama PVD mājaslapā. Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" mājaslapā.
Noteikumi attiecas uz cūku turētājiem. Pēc Lauksaimniecības datu centra datiem, 2016. gada 1.janvārī bija reģistrētas 1062 cūku novietnes, kurās dzīvnieki tiek turēti gan komerciālos nolūkos, gan pašpatēriņam, kā arī 23 novietnes, par kurām ziņots, ka tajās ir mežacūkas. Kopējais reģistrētais mājas cūku skaits ir 285 886 dzīvnieki.
Kā ziņots, mežacūku populācijā mēris šogad konstatēts 746 dzīvniekiem 63 novadu 196 pagastos, kā arī divās pilsētās - Rēzeknē un Pļaviņās. Mājas cūkām mēris konstatēts divās saimniecībās Vārkavas un Gulbenes novadā, kur bija jāizkauj attiecīgi 50 un 142 cūkas.
ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī sērga Latvijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.