Eiropeizācijas panākumi ir tikai daļēji saistīti ar Austrumu partnerības valstu politiku un tos lielā mērā ir ietekmējusi tieši vietējās varas rīcība, turklāt Ukrainas, Gruzijas un Moldovas pieredze rāda, ka eiropeizācijas process nav neatgriezenisks, secināts Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētījumā "Eiropeizācijas dilemmas: politiskās izvēles un ekonomiskās pārmaiņas Austrumu partnerības reģionā".
Vienlaikus pētījumā uzsvērts, ka, piemēram, Baltkrievijas pieredze liecina, ka eiropeizācija var notikt pat tad, ja nav nodibinātas formālas attiecības ar Eiropas Savienību (ES).
Austrumu partnerības politika atspoguļo Eiropas Savienības veiktspēju attiecībā uz reģionālās attīstības un stabilitātes veicināšanu ārpus tās austrumu robežām. Lai gan tā ir spējusi nodrošināt virkni politisko un normatīvo regulējumu, tās praktiskās sekas ir bijušas diezgan ierobežotas, un sešas partnervalstis uzrāda ļoti atšķirīgus rezultātus.
Jaunākais pētījums atspoguļo fundamentālās izvēles un valstu attīstību ietekmējošos faktorus Austrumu partnerības reģionā. Pēdējā desmitgadē reģions ir pieredzējis ievērojamus politiskos un ekonomiskos satricinājumus, tāpēc vairumā partnerības valstu joprojām ir aktuāls jautājums par virzību uz mūsdienīgu valsts un saimniecisko attīstību.
Eksperti apstiprina, ka formāla integrācija nespēj nodrošināt patiesu un ilgtspējīgu eiropeizāciju Austrumu partnerības valstīs, it īpaši apstākļos, kad neattīstās ekonomiskie sakari ar ES, pastāv Krievijas spiediens uz šīm valstīm un vietējās politiskās elites nespēj mobilizēt sabiedrību nepieciešamo reformu īstenošanai.
Jaunākais LĀI pētījums sniedz daudz dziļāku un visaptverošāku informāciju par ES integrācijas un eiropeizācijas procesiem Austrumu partnerības valstīs. Konkrētais jautājumu loks tiek pētīts no sociālo un politisko teoriju skatu punkta, gan no lokālo ekspertu viedokļa, mazinot eirocentrisku aizspriedumu klātbūtni.
Jaunā pētījuma prezentācija notiks 25.augustā plkst.15 viesnīcas "Astor Riga Hotel" konferenču zālē.