Valdība šodien izšķirsies par "Rail Baltica" trases izvietojumu

© Foto no "Rail Baltica" trases vizualizācijas

Valdības sēdē šodien plānots izšķirties pa "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā, arī strīdīgajā Salacgrīvas posmā.

Satiksmes ministrija (SM) aicinājusi Ministru kabinetu saskaņā ar Dzelzceļa likumu noteikt dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijas posmos.

Tāpat paredzēts noteikt nacionālo interešu objekta statusu "Rail Baltica" ar citām saistītajām būvēm atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma paredzētās darbības akcepta nosacījumiem. SM skaidro, ka nacionālo interešu objekta statuss tiek noteikts, pamatojoties uz "Rail Baltica" ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā saņemtā paredzētās darbības akcepta nosacījumiem, tostarp vietas izvēles pamatojumu, norādītajiem ietekmes uz vidi samazinošajiem pasākumiem un citām prasībām.

Kā ziņots, Salacgrīvas novada domes, SM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji jūlijā pēc diskusijas par "Rail Baltica" trases novietojumu Salacgrīvas novadā katrs palika pie sava viedokļa, un kompromiss tā arī netika atrasts.

SM pārstāvji paziņoja, ka uz valdību virzīs trases B2-2 variantu, kas nešķērso "Natura 2000" teritoriju, jo alternatīvais C5 variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Turklāt var tikt zaudēti "Rail Baltica" trases izpētei atvēlētie četri miljoni eiro. SM valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands skaidroja, ka SM neiestājas ne par vienu, ne otru variantu, bet gan akceptē tādu risinājumu, kas ir reāli ieviešams un dod iespēju virzīt "Rail Baltica" projektu uz priekšu. Kā pasūtītājs SM tādēļ virzīs tikai vienu variantu. Valdības kompetencē esot lemt par tālāko.

Kā ziņots, lai "Rail Baltica" projekts nav jāsaskaņo katrā pašvaldībā atsevišķi, kas varētu nozīmēt arī veto tiesību izmantošanu, plānots projektu noteikt kā nacionālās nozīmes objektu. Šajā gadījumā projekts būs jāsaskaņo Ministru kabinetā.

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni.

"Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai, Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.

Latvijā

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz no 2025.gada palielināt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes par 10%.