Lietuva neplāno lūgt ES finansējumu "Rail Baltica" savienojumam ar Viļņu
Lietuva necentīsies iegūt Eiropas Savienības (ES) finansējumu Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" savienojumam ar Viļņu, jo ES nav gatava finansēt šo projekta daļu, paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Eugenijus Sabutis.
Televīzijas kanālam TV3 Sabutis sacīja, ka valsts budžetā nav līdzekļu Eiropas standarta sliežu platuma līnijas izbūvei starp Kauņu un Viļņu.
"Ja mēs to darītu plašākā mērogā, izmaksas varētu sasniegt gandrīz četrus miljardus eiro. Tā ir milzīga naudas summa, un pašlaik ne mēs, ne ES neesam gatavi piešķirt tik lielu finansējumu šim konkrētajam projektam," teica Lietuvas satiksmes ministrs.
"Iniciatīvai par finansējuma piešķiršanu ir jānāk no mums. Šobrīd es nevēlos uzņemties šo iniciatīvu, jo galvenā uzmanība joprojām ir pievērsta savienojumam no Tallinas uz Varšavu," viņš paskaidroja.
Kā teica Sabutis, esošā dzelzceļa līnija starp Kauņu un Viļņu darbojas labi un ir piemērota pārvadājumu vajadzībām.
"Agrāk vai vēlāk tā noteikti būs jāpārbūvē uz Eiropas sliežu platumu, bet, iespējams, drīzāk vēlāk nekā agrāk," sacīja Sabutis, piebilstot, ka "pagaidām atbilde ir: vēlāk".
Viļņas mērs Valds Benkunsks komentārā TV3 šo lēmumu nosauca par "lielu nodevību un novēršanos no Viļņas".
Maija beigās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas satiksmes ministri parakstīja kopīgu paziņojumu, kurā teikts, ka Baltijas valstis kopīgi risinās sarunas par ilgtermiņa ES finansējumu un meklēs papildu finansējuma avotus, lai paātrinātu "Rail Baltica" būvniecību.
Sabutis jau iepriekš ir teicis, ka projekta īstenošanai tiek apsvērta iespēja ņemt aizņēmumu ar garantiju, ka aizņēmums tiks atmaksāts no turpmākā ES finansējuma.
Februārī Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) meitasuzņēmuma "Rail Baltica Statyba" izpilddirektors Arenijus Jackus aģentūrai BNS sacīja, ka Eiropas sliežu platuma dzelzceļa posms no Kauņas līdz Viļņai netiks uzbūvēts līdz 2030.gadam, kad Lietuva plāno pabeigt galveno līniju.
Jackus sacīja, ka šo projekta daļu varētu pabeigt ātrāk, ja tiktu nodrošināta partnerība ar privāto sektoru un varētu uzstādīt arī pagaidu mainīga sliežu ceļa mehānismu.
Pagājušā gada jūnijā publicētajā kopīgajā ziņojumā Baltijas valstu revidenti brīdināja, ka plānoto darbu pabeigšanai visās trijās valstīs varētu būt nepieciešami papildu 10-19 miljardi eiro, no kuriem 8,7 miljardi eiro nepieciešami tikai Lietuvā vien.
Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks ir paziņojis, ka visam "Rail Baltica" projektam pašlaik trūkst finansējuma aptuveni 11 miljardu eiro apmērā.
Saskaņā ar valsts dzelzceļa grupas infrastruktūras uzņēmuma "LTG Infra" datiem Lietuva "Rail Baltica" projektam līdz šim ir piesaistījusi 1,6 miljardus eiro, no kuriem 289,6 miljoni eiro jau ir izlietoti, no šīs summas 250,5 miljoni eiro izlietoti būvdarbiem.
Pilnībā "Rail Baltica" projektu, kas savienos Baltijas valstis ar pārējo Eiropu, ir plānots pabeigt 2030.gadā, un Lietuvas un Polijas dzelzceļa sliežu ceļus paredzēts savienot 2028.gadā.
Plānots, ka līnija vedīs caur Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Panevežu, Kauņu, Viļņu un Varšavu, un Lietuvas posma garums būs 392 kilometri.
