Ukrainas kara 116. diena. Jaunākā informācija [papildināts 23:26]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 19. jūnijā. Ukraina jau ceturto mēnesi varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

23.26. Britu Ģenerālštāba priekšnieks savus karavīrus aicina gatavoties III pasaules karam. Vairāk šeit

22.05. Kijivā rīt atjaunos autosatiksmi pa diviem tiltiem, vēsta pravda.com.ua.

21.28. "Azova" komandieri nogādāti Lefortovas pirmstiesas aizturēšanas centrā Maskavā, vēsta pravda.com.ua.

20.15. Ukrainas valdība cenšas vienoties ar McDonald's ātrās ēdināšanas ķēdes vadību, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu šo restorānu darbību Ukrainā. "Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, McDonald's, tāpat kā daudzi citi uzņēmumi, drošības apsvērumu dēļ apturēja savu darbību Ukrainā. Taču mēs Ārlietu ministrijā esam pārliecināti, ka šobrīd ir apstākļi to darba atsākšanai. Tāpēc mēs aktīvi mudinām viņus atgriezties, " sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuleba.

19.34. Ukrainas Augstākā rada pieņēmusi likumprojektu, kas aizliedz krievu mūzikas atskaņošanu publiskās vietās, medijos un transportā, kā arī palielināja ukraiņu mūzikas kvotu radiostaciju un televīzijas kanālu ēterā.

Likums aizliedz publiski izpildīt un pārraidīt darbus, ieskaitot mūzikas video māksliniekiem, kuriem bija vai joprojām ir Krievijas pilsonība pēc 1991.gada.

Šīs normas pārkāpšanas gadījumā TV un radio kompānijām būs jāmaksā sods 10% apmērā no licences maksas.

Tas neattiecas uz izpildītājiem, kuri nosodījuši Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu.

18.22. Ukrainas Augstākā rada pieņēmusi likumprojektu, kas aizliedz ievest un izplatīt grāmatas, kuru autoriem bija vai joprojām ir Krievijas pilsonība pēc 1991.gada, kā arī citu drukāto produkciju no Krievijas, Baltkrievijas un okupētajām teritorijām.

Izņēmumi ir paredzēti grāmatām un izdevumiem, ko fiziskas personas ieved personīgajā bagāžā un ko nav paredzēts izplatīt.

Tāpat aizliegums neskars grāmatas, kas izdotas padomju laikā vai agrāk.

17.30. Melitopoles mērs Ivans Fjodorovs paziņojis, ka Ukrainas bruņotie spēki tuvāko nedēļu laikā var atbrīvot Krievijas spēku okupētās Hersonas un Melitopoles pilsētas.

"Ukrainas bruņotie spēki ir panākuši ievērojamu progresu un jau atrodas uz Hersonas robežām. Esmu pārliecināts, ka tuvākajā laikā, tuvāko nedēļu laikā, Hersonas pilsētu atbrīvos mūsu varonīgie karavīri. Tāda pati situācija ir arī virzienā uz Melitopoles pilsētu," svētdienas videovēstījumā sacīja Fjodorovs.

16.25. Moldovas prezidente Maija Sandu parakstījusi likumu, kas aizliedz Moldovā pārraidīt visas Krievijas ziņu programmas.

Kā norādīja Moldovas Televīzijas un radio padomes vadītāja Liliana Vicu, tāpat tiek ieviests dezinformācijas jēdziens, kas paredz bargas sankcijas.

"Ja [dezinformācijas] fakts tiks pierādīts, tad kompānijai tiks atņemta licence uz septiņiem gadiem," sacīja Vicu.

Pēc viņas teiktā, situācija Ukrainā spiež Kišiņevu veikt bargus pasākumus.

15.13. ASV Senāta izlūkošanas komitejas locekļi svētdien Rīgā sarunā ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu pauduši atbalstu NATO klātbūtnes Baltijas reģionā stiprināšanai.

Latvijas prezidents uzsvēris, ka koncepcijai jāatbilst aktuālajai ģeopolitiskajai situācijai, kad Krievija īsteno militāru agresiju pret kaimiņvalstīm un rupji pārkāpj starptautiskās tiesības.

14.10. Polijā no Ukrainas kopš Krievijas iebrukuma sākuma ieradušies 4,16 miljoni bēgļu, svētdien paziņoja Polijas robežsardzes aģentūra.

Sestdien Polijā no Ukrainas ieradušies 26 000 bēgļu, pavēstīja aģentūra.

Tajā pat laikā sestdien 27 400 cilvēku no Polijas devušies uz Ukrainu, ziņo aģentūra.

13.25. Gan Ukrainas, gan Krievijas armijas rindās vērojams kaujas gara kritums, lai gan tās izpaužas dažādi, teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas jaunākajā novērtējumā par karu Ukrainā.

Ministrija to skaidro ar ieilgušajām smagajām kaujām Severodoneckas rajonā.

Pēdējo nedēļu laikā bijuši dezertēšanas gadījumi Ukrainas militārpersonu vidū, kā arī situācijas, kad Krievijas karavīri veselām vienībām atteikušies piedalīties karadarbībā.

Tāpat Krievijas karaspēkā turpina uzliesmot konflikti starp karavīriem un viņu komandieriem, dažkārt pielietojot ieročus.

12.40. Karš Ukrainā varētu ilgt gadiem, svētdien publicētā intervijā Vācijas laikrakstā "Bild" brīdina NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Mums ir jāgatavojas, ka tas ilgs gadiem," sacīja Stoltenbergs. "Mēs nedrīkstam vājināt mūsu atbalstu Ukrainai, pat ja maksa ir liela - ne tikai militārā atbalsta, bet arī augošo enerģijas un pārtikas cenu izteiksmē."

Viņš sacīja, ka degvielas un pārtikas cenas nav nekas, salīdzinot ar cenu, kādu katru dienu maksā ukraiņi frontē, brīdinot, ka "mums būs jāmaksā vēl lielāka cena", ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins sasniegs savus mērķus Ukrainā.

12.07. Situācija ap Severodonecku ir ļoti sarežģīta, ienaidnieks izdara spiedienu no visām pusēm, svētdien paziņoja Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

"Severdoneckā situācija ir ļoti sarežģīta, ienaidnieks pilsētas iekšienē visu laiku veic gaisa izlūkošanu ar bezpilota lidaparātiem, koriģē uguni, ātri pielāgojas mūsu izmaiņām aizsardzībā. Atkal spēcīgi apšaudīti rajoni pie tiltiem. Divreiz veica triecienu pa Severdoneckas "Azot"," ziņapmaiņas platformā "Telegram" pavēstīja gubernators.

Viņš pavēstīja, ka apšaudīta Ukrainas armijas kontrolētā Lisičanska, kas atrodas pāri upei pretī Severodoneckai.

11.13. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši aptuveni 33 600 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 1468 tankus, 3577 bruņutransportierus, 745 lielgabalus, 235 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 98 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 181 helikopteru, 598 bezpilota lidaparātus, 130 spārnotās raķetes, 2523 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 55 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

10.23. Valdība otrdien lems par vēl divu miljonu eiro piešķiršanu vienreizējā nodarbinātības sākšanas pabalsta izmaksām Ukrainas bēgļiem.

NVA dati liecina, ka uz šī gada 3.jūniju vienreizējā atbalsta izmaksas veiktas 1 202 000 eiro apmērā. Maijā NVA 2212 iesniegumus par nodarbinātības sākšanas pabalsta saņemšanu, kas nozīmē, ka vidēji tiek saņemti 105 iesniegumi dienā.

08.59. Ukraina varētu atsākt sarunas ar Krieviju no spēcīgākām pozīcijām augusta beigās pēc pretuzbrukumiem vairākos rajonos, intervijā raidorganizācijai "Voice of America" pavēstījis Ukrainas delegācijas sarunām ar Krieviju vadītājs Dāvids Arahamija.

Arahamija sacīja, ka minimālo vienošanos ar Krieviju varētu apsvērt, ja Ukrainas armija izstums Krievijas karaspēku no Ukrainas teritorijas vai Krievijas karaspēks pats atkāpsies uz pozīcijām pirms 24.februāra.

05.34. Krievijas armija pārgrupē savu Melnās jūras floti, kas izvietota netālu no Ukrainas krastiem, uzsvaru liekot uz zemūdenēm, vēsta pravda.com.ua.

03.11. Pentagons apsver iespēju nosūtīt uz Ukrainu vēl 4 daudzkārtējās raķešu palaišanas iekārtas "HIMRA" kā nākamo militārās palīdzības daļu.

00.20. Okupētajā Hersonā krievi gatavojas uzstādīt pieminekli imperatorei Katrīnai II, vēsta pravda.com.ua.

00.10. Severodoneckā nogradis pamatīgs sprādziens, vēsta pravda.com.ua.

18. jūnija teksta tiešraide šeit: Ukraina varonīgi aizstāv savu zemi 115. dienu. Jaunākā informācija