Bērnunamus gaida reformas
Piektā daļa bērnu, kuri dažādu iemeslu dēļ izņemti no savām bioloģiskajām ģimenēm, dzīvo bērnu aprūpes iestādēs.
Kopējais bērnu skaits ārpus ģimenes aprūpē ir 7600, taču par lielāko daļu rūpes uzņēmušies aizbildņi vai audžuģimenes. Labklājības ministrija (LM) tuvāko gadu laikā plāno bērnunamu skaitu samazināt tā, lai vismaz 85 procenti bērnu bez vecāku gādības dzīvotu ģimeniskā vidē. Pilnībā atbalstot šo ideju, Tiesībsarga birojs gan vaicā – kā to varēs īstenot, ja nevienā dokumentā nav paredzēts būtisks atbalsts cilvēkiem, kuri rūpējas par pamestiem bērniem.
Deinstitucionalizācija vēl bija pilnīgi svešs vārds Latvijai, kad pirms daudziem gadiem toreizējais «bērnu ministrs» Ainars Baštiks sāka runāt par nepieciešamību samazināt bērnunamu skaitu. Atsevišķus bērnunamus arī slēdza. Tomēr vai šo desmit gadu laikā kas ir būtiski ir mainījies uz labo pusi? LM speciāliste Baiba Stankeviča norāda, ka uzlabojumi ir, un to pamato ar datiem, proti, aizbildnībā un audžuģimenēs pirms četriem gadiem bija 77 procenti no visiem bērniem ārpus savas ģimenes, tagad – vairāk nekā 80 procentu. Tas nozīmē, ka lielākā daļa bērnu, kuri izņemti no savām bioloģiskajām ģimenēm, pamesti vai kādu citu iemeslu dēļ palikuši bez vecākiem, jau pašlaik nedzīvo iestādēs. Tomēr 20 procenti bērnu, kuri dzīvo aprūpes iestādēs, ir ļoti daudz, tāpēc valsts plānošanas dokumentos noteikta virzība deinstitucionalizācijas virzienā.
«Mēs nesakām, ka bērnunami ir slikti kā tādi, bet dzīve institūcijā lielākoties negatīvi ietekmē bērnus, jo viņi ir izolēti no sabiedrības,» saka B. Stankeviča. Katru gadu bērnu skaits ārpus ģimenes aprūpē samazinās, jo sarūk kopējais bērnu skaits Latvijā. Atrašanās bērnunamā vai aprūpes centrā nākotnē būs tikai izņēmuma gadījums; jau drīzumā plānots veikt grozījumus likumos, nosakot, ka bērns līdz trīs gadu vecumam iestādē var atrasties ne ilgāk par trim mēnešiem, bet lielāks par četriem gadiem – ne ilgāk par pusgadu. Tajā pašā laikā LM norāda, ka valsts pilnībā bez bērnunamiem pastāvēt nevarēs – pat Eiropā nav nevienas valsts bez bērnu aprūpes iestādēm. Vācijā no visiem ārpus ģimenes aprūpes esošiem bērniem 42 procenti dzīvo iestādēs, Zviedrijā – 31 procents, Bulgārijā – 39 procenti. Zviedrijā un Vācijā tie gan ir pavisam cita veida bērnunami – ģimenes ciemati, kur bērni dzīvo kā ģimenē.
Arī Latvija vēlētos iet šādu ceļu vai vismaz līdzīgu. Tam tuvākajos gados būs pieejami ievērojami Eiropas struktūrfondu līdzekļi – vairāk nekā 90 miljoni eiro (šī nauda paredzēta ne tikai bērnu aprūpes, bet arī valsts sociālās aprūpes centru, kuros dzīvo cilvēki ar invaliditāti, reformai). Par šo naudu valsts pētīs bērnu aprūpes iestādēs esošo bērnu situāciju, izstrādās iestāžu reorganizācijas plānus, veidos ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu u.c.
Būtiska loma šajā reformā ir ģimenēm, kuras uzņemas rūpes par bērniem, taču Latvijā audžuģimeņu trūkst. Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere uzsver: tas ir pamatjautājums šai reformai, jo «varam sagatavot dažādus dokumentus, bet, ja nebūs ģimeniskas vides – nekas nemainīsies». Eksperte uzskata, ka nepamatoti bez uzmanības ir atstātas aizbildņu ģimenes, lai gan tieši tās pašlaik rūpējas par lielāko skaitu pamestu bērnu. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība aicina noteikt valstī vienotu grozu bērna uzturēšanai, kas tiktu garantēts bērnam neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo – ģimenē vai bērnunamā. Iestādē bērna uzturēšanās izmaksā ap 600 eiro mēnesī.