Pašlaik no 82 laboratorijām Latvijā, kurām ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), tikai aptuveni 30 laboratorijas ir saņēmušas ISO akreditāciju. Tas nozīmē: ja no 1. janvāra stātos spēkā Veselības ministrijas noteikumi laboratoriju darbībai atbilstoši standartam, visas šīs laboratorijas, visticamāk, būtu jāslēdz.
Lai tā nenotiktu, Veselības ministrija īsi pirms Ziemassvētkiem apstiprināšanai valdībā virzīja grozījumus noteikumos, kas paredz obligātās prasības ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām, un Ministru kabinets nolēma, ka ārstniecības iestādēm termiņš medicīnas laboratoriju akreditācijai tiks pagarināts vēl uz gadu – līdz 2016. gada 31. decembrim. «Ņemot vērā, ka medicīnas laboratoriju sagatavošana akreditācijai prasa ne tikai laiku, bet arī finanšu un cilvēkresursus, ne visas ārstniecības iestādes līdz šī gada beigām spēs veikt medicīnas laboratoriju akreditāciju atbilstoši standartam,» pamato Veselības ministrija. Nepagarinot akreditācijas termiņu, būtu apdraudēta iespēja iedzīvotājiem saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, jo saskaņā ar noteikumu līdz šim spēkā esošo redakciju ārstniecības iestādes nevarētu sniegt laboratoriskos pakalpojumus. Savukārt NVD nedrīkstētu slēgt līgumu par valsts apmaksāto laboratorisko pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem ar tām laboratorijām, kuras līdz 2015. gada 31. decembrim nebūtu akreditētas atbilstoši standartam.
Šī nav pirmā reize, kad tiek pārcelts termiņš, līdz kuram ārstniecības iestāžu laboratorijām jābūt akreditētām. Jau 2009. gadā, pieņemot noteikumus par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām, tika noteikts, ka daudzprofilu slimnīcu laboratorijām jānodrošina laboratoriju akreditācija atbilstoši ISO standartam Medicīnas laboratorijas. Īpašās prasības uz kvalitāti un kompetenci līdz 2013. gada 31. decembrim. Taču noteikumu izpildes gadā tie tika grozīti. To apstiprina Veselības ministrijas speciāliste Agnese Gusarova, piebilstot, ka noteikumu izpildes termiņš tika pārcelts uz 2015. gada 31. decembri – tātad laboratorijām bija divi gadi, lai līdz šīs nedēļas beigām nodrošinātu atbilstību standarta prasībām.
Kas kavē laboratorijas sagatavoties un izpildīt prasības akreditācijai? Pamatā tās ir darba organizācijas un tehniskās prasības, piemēram, pienākumu sadalījums, kvalitātes pārvaldības sistēmas nodrošināšana, dokumentu un pierakstu vadība (standartā noteiktas obligātās dokumentējamās procedūras un pieraksti, kas jāveic un jāuzglabā, lai apliecinātu laboratorijas darbu), laboratorijas aprīkojuma prasības, noteikta uzglabāšanas infrastruktūra (paraugu materiālu, dokumentu, iekārtu, rezultātu uzglabāšanas nosacījumi), nosacījumi laboratorijas iekārtu izmantošanai un citas prasības, problēmas uzskaita A. Gusarova. Prasības vispār tiek ieviestas tādēļ, lai ārstniecības iestāžu laboratorijās tiktu nodrošināta augstāka sniegto pakalpojumu kvalitāte. Speciāliste skaidro, ka prasības lielākoties ir izpildītas tajās ārstniecības iestādēs, kur pamatā tiek sniegti laboratoriski pakalpojumi, tātad tur, kur notiek specializācija laboratorisko izmeklējumu veikšanai. «Nodrošināt atbilstību visām standarta prasībām ir sarežģītāk mazām ārstniecības iestādēm un slimnīcām, jo atbilstības nodrošināšanai ir nepieciešami gan cilvēku, gan laika, gan finanšu resursi,» saka A. Gusarova.
Pašlaik tikai 30 laboratorijas no 82, kurām ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu, ir saņēmušas ISO akreditāciju, bet daļā no laboratorijām ir uzsākts akreditācijas process. Ja netiktu pagarināts laboratoriju akreditācijas termiņš, iedzīvotāji šajās slimnīcās un poliklīnikās nevarētu saņemt veselības aprūpes pakalpojumu, jo saskaņā ar noteikumu spēkā esošo redakciju ārstniecības iestādes nevarētu sniegt laboratoriskos pakalpojumus.