Apsver iespēju noteikt laika ierobežojumu mikrouzņēmuma nodokļa piemērošanai

Valdošā koalīcija plāno nākamnedēļ izvērtēt Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumu piemērot mikrouzņēmuma nodokļa likmi 9% apmērā konkrētai privātpersonai noteiktu laika periodu.

EM aģentūru LETA informēja, ka, lai saglabātu uzņēmējdarbības sācējiem un mikrouzņēmumiem draudzīgu nodokļu politiku, vienlaikus mazinot ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanās risku, ministrija pēc diskusijām ar uzņēmēju pārstāvošām organizācijām ir izstrādājusi alternatīvu priekšlikumu mikrouzņēmumu nodokļa regulējumam.

EM piedāvā saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā visiem šī nodokļa maksātājiem to saimnieciskās darbības pirmajos trīs gados. "Saglabājot likmi 9% apmērā visiem šī nodokļa maksātājiem to pirmajos trīs darbības gados, tiktu nodrošināts draudzīgs nodokļu maksāšanas režīms uzņēmējdarbības sācējiem, it īpaši ņemot vērā to, ka no 2016.gada 1.janvāra tiek likvidēts fiksētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas radītu nepieciešamos priekšnosacījumus jauno uzņēmēju attīstībai," norādīja ministrijā.

EM arī rosina mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 7000 eiro, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, noteikt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 12% apmērā. Ministrijā skaidroja, ka, paaugstinot mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 12%, tiktu palielināts šī nodokļa maksātāju darbinieku sociālais nodrošinājums, tādējādi pietuvinot maksātāju faktiski veiktās sociālās iemaksas uz vienu darbinieku mēnesī tam sociālo iemaksu apjomam, ko veic mikrouzņēmumu nodokļa statusam atbilstoši uzņēmumi vispārējā nodokļu maksāšanas kārtībā. EM piebilda, ka nodokļu maksātāju, kas atbilst mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja kritērijiem, bet darbojas vispārīgajā nodokļu maksāšanas režīmā, nodokļu slogs (nomaksātie nodokļi pret apgrozījumu) 2013.gadā bija tikai 10,1%.

Lai mazinātu risku negodprātīgai uzņēmēju rīcībai izmantot mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā jaunajiem uzņēmējiem, paredzēts noteikt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 12% apmērā arī tiem nodokļu maksātājiem, kas pēc 9% likmes izmantošanas likvidē un atkārtoti reģistrē jaunu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

Savukārt, lai uzlabotu situāciju, kas izveidojusies saistībā ar mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku valsts sociālo apdrošināšanu, plānots noteikt, ka papildu valsts budžeta ieņēmumi no mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanas līdz 12%, tiek novirzīti šī nodokļa maksātāju sociālajam nodrošinājumam.

Tādējādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuriem tiks piemērota likme 12% apmērā, tiks noteikts sekojošs mikrouzņēmumu nodokļa sadalījums - SIA, individuālajiem uzņēmumiem (IU) vai zemnieku saimniecībām (ZS), kas iepriekšējā taksācijas periodā no saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma maksāja uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN), noteikta 0,1% riska valsts nodeva, 71,9% - VSAOI, 24,1% - iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), bet 3,9% - UIN.

Fiziskām personām, kas reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, noteiks 71,9% VSAOI un 28,1% - IIN. Savukārt individuālajiem komersantiem, IU vai ZS, kuras īpašnieks iepriekšējā taksācijas periodā no saimniecības ienākuma maksāja IIN, noteikta 0,1% riska valsts nodeva, 71,9% - VSAOI, 28,4% - IIN.

EM, izmantojot aktuālākos datus par mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumiem 2014.gada desmit mēnešos, vienlaikus saglabājot Finanšu ministrijas fiskālās ietekmes aprēķina metodiku, ir aprēķinājusi, ka, ņemot vērā mikrouzņēmumu nodokļa ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumi 2015.gadā papildus pieaugs par aptuveni 10,8 miljoniem eiro arī gadījumā, ja mikrouzņēmumu nodokļa likme 2015.gadā tiks saglabāta 9% apmērā.

Sākotnējā prognoze 2015.gadam paredzēja, ka, paaugstinot mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 11%, valsts budžetā papildus tiks iekasēti aptuveni 5,9 miljoni eiro. Tādējādi mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumi no ekonomiskās aktivitātes pieauguma, saglabājot likmi 9% apmērā, pārsniegs sākotnēji plānotos mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus no nodokļa likmes paaugstināšanas līdz 11%.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka mikrouzņēmumu nodoklis ir valsts atbalsta instruments, kas uzņēmējdarbības sācējiem un mikrouzņēmumiem nodrošina iespēju pakāpeniski attīstīties. Savukārt mikrouzņēmumu nodokļa likmes saglabāšana 9% apmērā visiem mikrouzņēmumiem to darbības pirmajos trīs gados sekmēs jaunu uzņēmumu veidošanos un tālāku to izaugsmes veicināšanu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V) šodien žurnālistiem sacīja, ka koalīcija varētu atbalstīt EM pozīciju šajā jautājumā. Kā uzskata Šadurskis, mikrouzņēmumi nav biznesa veids visa mūža garumā zemāka sociālās apdrošināšanas līmeņa dēļ. Mikrouzņēmums ir veids, kā iedrošināt cilvēkus sākt uzņēmējdarbību, akcentēja politiķis.

Šo priekšlikumu atbalsta Zaļo un zemnieku savienība, "Vienotība", bet nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK viedokli plānots uzklausīt nākamnedēļ koalīcijas padomes sēdē, sacīja Šadurskis.

Jau ziņots, ka Saeima vakar noraidīja likumprojektu par mikrouzņēmumu nodokļa likmes saglabāšanu 9% apmērā.

Pagājušā gada novembrī Saeima pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz pakāpeniski palielināt mikrouzņēmumu nodokli, sākot no 2015.gada, kamēr 2017.gadā tas sasniegs 15%. Likums paredz palielināt mikrouzņēmumu nodokli mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu virs 7000 eiro.