Tā dēvētās Lemberga krimināllietas iztiesāšanas sākumā pirms apmēram pieciem gadiem Rīgas apgabaltiesa lēma, ka procesa dalībnieki, komentējot lūgumus tiesai, nedrīkstēs paust viedokli par pretējās puses viedokli. Tagad tiesa šo lēmumu mainīja, nosakot, ka viedokli par viedokli tomēr drīkstēs paust, taču to ļaus darīt tikai prokuroriem.
Šā gada pavasarī prokurori lūdza tiesu esošajiem 200 krimināllietas sējumiem pievienot vēl četrus sējumus. Prokurori apgalvoja, ka četros sējumos iešūtie papīri esot svarīgi pierādījumi. Pēc vairāku stundu ilgās prokuroru lūguma nolasīšanas tiesa apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem dažas dienas ļāva iepazīties ar jaunpienākušajiem materiāliem, lai pēc tam paustu par tiem savus viedokļus.
Tiesnesis Boriss Geimans, noklausījies apsūdzēto un viņu aizstāvju viedokļus par prokuroru lūgumu, vērsās pie prokuroriem, vaicājot: «Šodien ir dzirdēti diezgan nopietni iebildumi un jautājumi no apsūdzētajiem un aizstāvjiem par iesniegto dokumentu pieļaujamību un attiecināmību. Vai jums ir kas sakāms sakarā ar to?»
Prokurors Juris Juriss pauda, ka par aizstāvības iebildumiem vislabāk varot komentēt prokurors, kurš sastādījis tiesai iesniegtos sējumus, un, lai sagatavotos atbildei, esot vajadzīgs laiks. Uz to tiesnesis vēlīgi atbildēja: «Ja ir nepieciešams laiks, tas nekas. Mums arī vajag laiku, lai izanalizētu visus iebildumus.»
Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāts Raimonds Krastiņš pavaicāja, vai tiesas lēmumos par to, ka nedrīkstēs paust viedokli par viedokli, ir kas mainījies, vai arī viņam tikai tā šķitis. B. Geimans strikti norādīja: «Prokuroriem arī ir tiesības izteikt savus pretargumentus, un ar to mēs beigsim.»
Tomēr R. Krastiņš nelikās mierā un pārvaicāja, vai viņš ir pareizi sapratis, ka turpmāk, kad viņš kā A. Lemberga aizstāvis iesniegs lūgumu, pēc tam arī drīkstēs paust viedokli par prokuroru viedokļiem saistībā ar advokāta lūgumu, tiesnesis strikti atbildēja: «Nē! Jūs nepareizi sapratāt!» Tad R. Krastiņš precizēja: «Ā, tikai prokurori varēs?» B. Geimans atbildēja apstiprinoši: «Jā!»
Nākamo tiesas sēdi tiesas kolēģijas vārdā B. Geimans iesāka ar savas pozīcijas par viedokļa paušanu par viedokli skaidrošanu: «Principā mūsu nostāja paliek spēkā, ka nav atļauts izteikt viedokli par viedokli sakarā ar pieteiktajiem lūgumiem. Bet šis princips jārealizē nevis formāli, bet ņemot vērā mūsu galveno mērķi - pieņemt pamatotu, likumam atbilstošu lēmumu sakarā ar pieteiktajiem lūgumiem.»
No tiesneša teiktā nepārprotami izrietēja - ja tiesai šķiet, ka no apsūdzēto un viņu aizstāvju puses «izskan diezgan nopietni iebildumi» par prokuroru lūgumu, prokurori ir tiesīgi paust viedokli par aizstāvības viedokli, taču paust viedokli aizstāvjiem par prokuroru viedokļiem nav ļauts.
Ar to tiesa kārtējo reizi šajā kriminālprocesā apliecināja, ka valsts apsūdzības uzturētājiem ir daudz plašāks tiesību spektrs nekā apsūdzētajiem un Kriminālprocesa likuma 8. pantā minētais kriminālprocesā iesaistīto pušu vienlīdzības princips uz šo krimināllietu neattiecas.
Tā sauktajā Lemberga krimināllietā līdz šim uzskatāmākā apsūdzēto un viņu aizstāvju nevienlīdzība izpaudās tiesas noteiktajos ierobežojumos pārbaudīt pierādījumus. Tiesa noteica, ka apsūdzētie un viņu aizstāvji lieciniekus drīkst pratināt ne ilgāk, kā pirms tam to tiesas zālē darījuši prokurori. Šāds apsūdzēto tiesību ierobežojums Kriminālprocesa likumā nav minēts, un tas tiesvedībā tika ieviests ar mērķi ierobežot apsūdzēto iespējas klaušināt lieciniekus.
Piecu tiesvedības gadu laikā par uzskatāmu nevienlīdzību kļuvusi arī A. Lemberga vai viņa aizstāvju jautājumu noraidīšana. Tiesa A. Lemberga vai viņa aizstāvja uzdotos jautājumus lieciniekiem noraida ļoti bieži, turpretī prokuroru jautājumi lieciniekiem nekad netiek noņemti.