Prokurors Edvīns Piliksers šodien digitālās televīzijas krimināllietā prasīja polittehnologu Jurģi Liepnieku sodīt ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un naudas sodu 170 minimālo mēnešalgu jeb 54 400 eiro apmērā.
Tāpat Piliksers brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un naudas sodu 170 minimālo mēnešalgu apmērā prasīja Andrejam Zabeckim, bet finanšu konsultantam Harijam Krongornam prokurors prasīja brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 48 000 eiro apmērā.
Savukārt Andrejam Ēķim tika prasīts sods 140 minimālo mēnešalgu jeb 44 800 eiro apmērā. Kā tiesā minēja prokurors Piliksers, Ēķim vienīgajam soda noteikšanā ir piemērojami sodu mīkstinoši apstākļi - Ēķis labprātīgi atlīdzinājis nodarīto materiālo kaitējumu Digitālās radio un televīzijas centram (DLRTC).
Kā aģentūrai LETA pastāstīja prokurors, Ēķis naudu aizņēmies no bijušā politiķa Andra Šķēles un rezultātā DLRTC atmaksāja vairāk nekā 7 miljonus ASV dolāru.
Komentējot pārējos sodus, prokurors norādīja, ka sodi prasīti atbilstoši katras personas ieguldījumam un pienesumam "viņu kopīgajā lietā". Tāpat sodi prasīti atbilstoši motīviem. Galvenais, pēc prokurora domām, ir panākt procesuālu uzvaru, jo pretī stāv ievērojams Latvijas juridiskā intelekta potenciāls. Prokurors norādīja, ka pārmērībās attiecībā uz sodiem, ņemot vērā nodarījuma raksturu un apsūdzēto personības, nav jāieslīgst.
Prokurors norādīja, ka visbargākie sodi prasīti Zabeckim, Krongornam un Liepniekam, jo šīs personas bijušas reģistrētas kā patiesie labuma guvēji lietā figurējošajos ārzonu uzņēmumos.
Andreja Ēķa aizstāvis advokāts Dmitrijs Skačkovs žurnālistiem norādīja, ka attiecībā pret viņa klientu viņam sods neinteresē, jo viņš uzskata, ka Ēķis inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos nav vainīgs un nekāda krāpšana nav notikusi. Viņš sacīja, ka četru mēnešu laikā ir izskanējušas pretrunīgas versijas.
Vaicāts par zaudējumu segšanu no Ēķa puses DLRTC, Skačkovs komentēja, ka tie nav bijuši zaudējumi, bet Ēķim kā "biznesa cilvēkam" digitālās televīzijas projekts interesējis un viņš bijis gatavs investēt tajā naudu.
Apsūdzētajam Guntaram Spundem prokurors kā galīgo sodu prasīja brīvības atņemšanu uz trim gadiem un naudas sodu 200 minimālo mēnešalgu apmērā, savukārt Gintam Bandēnam kā sods tiek prasīts 100 minimālo mēnešalgu apmērā.
Valdi Purvinski prokurors prasīja sodīt ar naudas sodu 70 minimālo mēnešalgu apmērā, bet Mārtiņam Kvēpam kā sods prasīts 150 minimālo mēnešalgu liela soda nauda. Jānim Lozem prokurors Piliksers kā sodu prasīja tiesu noteikt brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un naudas sodu 150 minimālās mēnešalgas.
Brīvības atņemšana uz četriem gadiem uz 100 minimālo mēnešalgu naudas sods tika prasīts arī Uldim Kokinam, bet Jānim Svārpstonam prokurors kā sodu bija izvēlējies brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un naudas sodu 200 minimālo mēnešalgu apmērā. Tāpat brīvības atņemšanu uz trim gadiem un naudas sodu - 150 minimālās mēnešalgas - prokurors prasīja apsūdzētajam Jurim Ulamnim. Brīvības atņemšanu prokurors prasīja arī apsūdzētajam Jānim Zipam. Tāpat galīgajā sodā Zipam prasīts arī naudas sods 150 minimālo mēnešalgu apmērā.
Naudas sodus 30 minimālo mēnešalgu apmērā prokurors prasījis apsūdzētajiem Alfrēdam Janevicam un Jānim Plūmem. Savukārt Ojāram Rubenim, Didzim Jonovam un Adrianam Boldanam prokurors prasīja 280 stundas piespiedu darba ar liegumu uz pieciem gadiem ieņemt Satiksmes ministrijas pilnvarotas personas amatu.
Savukārt Māri Pauderu prokurors prasīja atzīt par vainīgu tam inkriminētajos noziegumos, taču, ņemot vērā, ka Pauders saslimis ar psihiskiem traucējumiem un nespēj apzināties un vadīt savu rīcību, viņš no kriminālatbildības atbrīvojams. Tāpat prokurors norādīja, ka medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis nav nepieciešams, jo apsūdzētais neapdraud sevi un apkārtējos cilvēkus. Tāpēc Pauders nododams tuvinieku gādībā.
Prokurors prasīja no Ēķa, Liepnieka, Spundes, Bandēna, Purvinska, Kvēpa, Lozes, Kokina, Krongerna, Zabecka , Svārpstona, Ulmaņa, Zipa, Janevica un Plūmes piedzīt solidāri nodarīto kaitējumu 1 848 867 Lielbritānijas mārciņu par labu Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC).
Kā ziņots, tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā lietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Pēc vairākus gadus ilgušās tiesas izmeklēšanas digitālās televīzijas krimināllietā tiesas debates tika atklātas šī gada 5.februārī.
Tiesas izmeklēšanas laikā viens no apsūdzētajiem - bijušais Latvijas Valsts Radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Māris Pauders - psihiski saslima, tāpēc tagad tiesā viņu pārstāv bāriņtiesas pārstāvis. Savukārt cita apsūdzētā - kādreizējā LVRTC pilnvarniece Ināra Rudaka - nomira. Līdz ar to kriminālprocesā palikuši 19 apsūdzētie - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins.
Kā ziņots, digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un KML meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Saistībā ar minētā projekta izpildi 19 personām apsūdzības uzrādītas pēc dažādiem Krimināllikuma (KL) pantiem - 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, KL 177.panta par krāpšanu un KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Neviens no apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.