Paredzētās Augstākās tiesas Krimināllietu palātas likvidācijas dēļ apsūdzētie vismaz 15 krimināllietās nevarēs īstenot Cilvēktiesību konvencijā noteiktās tiesības uz vainas vai soda pārskatīšanu augstākā instancē.
2014. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kuri paredz ieviest tā dēvētās tīrās tiesu instances. Tas nozīmē, ka visas krimināllietas pirmajā instancē turpmāk tiks izskatītas tikai rajona tiesās, apelācijas instancē – apgabaltiesā, bet kasācijas instancē – Augstākajā tiesā. Līdz šim krimināllietai atkarībā no tās sarežģītības vai politiskā svara (piemēram, tā dēvētās Lemberga vai Digitālās TV krimināllietas) par pirmo instanci varēja kļūt arī apgabaltiesa. Attiecīgi šādām krimināllietām par apelācijas instanci kļuva Augstākā tiesa, bet par kasācijas instanci – Augstākās tiesas Senāts.
Augstāka instance?
Kā Neatkarīgajai apliecināja Latvijas Krimināltiesību advokātu biedrības līdzpriekšsēdētājs zvērināts advokāts Dr.iur. Jānis Rozenbergs, aptuveni 15 krimināllietu, kuras jau ir iztiesātas pirmajā instancē apgabaltiesā, atbilstoši likuma grozījumiem, tiks nosūtītas apelācijai atkal uz apgabaltiesu – respektīvi, uz to pašu instanci.
Vaicāts, vai šo 15 krimināllietu iztiesāšana nepārvērtīsies par nastu nodokļu maksātājiem, jo daži var mēģināt kompensēt cilvēktiesību pārkāpumus, vēršoties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, J. Rozenbergs atbildēja, ka šāds notikumu pavērsiens ir ļoti reāls. Viņš gan uzsvēra, ka likumprojekta anotācijā, atsaucoties uz Cilvēktiesību konvenciju, teikts: tas vien, ka krimināllietu, kuru skatījusi apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa, pēc tam apelācijas instancē skata tā pati apgabaltiesa koleģiāli citā sastāvā, neveido Konvencijas pārkāpumu, ja vien šādos gadījumos tiek ievērotas Konvencijas 6. panta prasības nodrošināt lietu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā. «Es gan tik pārliecināts par to nebūtu, ņemot vērā, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7. protokola 2. panta pirmā daļa paredz, ka ikvienam, kuru tiesa ir atzinusi par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, ir tiesības uz vainas pierādījuma vai soda apmēra pārskatīšanu augstākā instancē. Vismaz pagaidām es atļaujos apšaubīt, vai lietas izskatīšana apelācijas kārtībā tajā pašā tiesā, kur tā tika izskatīta pirmajā instancē, būs uzskatāma par reālu lietas pārskatīšanu augstākā tiesu instancē. Bet to, vai manas šaubas ir vai nav pamatotas, rādīs laiks. Jo esmu diezgan drošs par to, ka par šo jautājumu agrāk vai vēlāk kāda sūdzība Strasbūras tiesā no Latvijas nonāks,» skaidroja advokāts.
Cietīs pazīstamas personas
Kā sabiedrībai plašāk zināmās no šīm 15 krimināllietām, kuras vēlreiz tiesās tā pati instance, advokāts minēja tā saukto Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietu, kurā apsūdzēti Vilnis Štrams, Pēteris Strancis, Ināra Vilkaste un citi. «Šī lieta nozīmēta izskatīšanai 2014. gada septembrī. Taču jau šodien ir skaidrs, ka septembrī nekāda izskatīšana nenotiks, jo lieta pēc 1. jūlija tiks pārsūtīta izskatīšanai uz apgabaltiesu, kur tad rindas kārtībā tiks izlemts, kad tā tiks skatīta,» uzsvēra advokāts.
Darbs Tiesībsargam
Pēc J. Rozenberga domām, grozot likumu, likumdevējiem bija jāparedz strīdīgā situācija par apelācijas iespējām augstākā instancē. Viņš atgādināja, ka, sākoties diskusijām par Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas kā apelācijas instances likvidāciju, viens no iespējamajiem variantiem tika paredzēta iespēja šo instanci likvidēt tad, kad tā apelācijas kārtībā būs izskatījusi pēdējo lietu, kuru apgabaltiesa būs iztiesājusi atbilstoši vēl negrozītam Kriminālprocesa likumam. «Tomēr 2013. gada nogalē strauji tika virzīti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas paredzēja, ka lietās, kuras izskatītas apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā, apelācijas kārtībā pēc 2014. gada 1. janvāra pārsūdzētu nolēmumu izskata tā pati apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa. Savukārt tās lietas, kuras nodotas izskatīšanai Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā līdz 2013. gada 31. decembrim, bet kurās tiesas izmeklēšana nav uzsākta līdz 2014. gada 30. jūnijam, nodod izskatīšanai apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai, bet lietas, kurās Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā ir uzsākta tiesas izmeklēšana, bet līdz 2014. gada 31. decembrim nav izskatītas, nodod izskatīšanai apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai,» norādīja advokāts.
Viņš pieļāva, ka strīdīgais jautājums par iespējām īstenot tiesības uz sprieduma pārsūdzēšanu augstākā instancē var nonākt arī Tiesībsarga redzeslokā.