Pasākumi gadu mijas ieskaņās

Īsi pirms gadumijas parasti tiek organizētas krāšņas balles un rīkoti skaļi koncerti, jo klusais Adventes laiks jau ir aiz muguras, dienas kļūst garākas un jaunais gads, kas, lai vai kāds bijis aizvadītais, tomēr nāk ar cerībām un jaunām iespējām. Var taču atļauties arī pajautroties.

Klasisku vērtību piekritējiem  29.decembrī pulksten 19 un 31. decembrī pulksten 16 ir vērts iegriezties Rīgas Domā, kur notiks tradicionālie gada izskaņas koncerti Ērģeļu skaņās atvadās gads. Koncertā piedalās trīs atšķirīgu paaudžu ērģelnieki: gan trīsdemitgadnieki un pieredzējušāki ērģelnieki, gan arī Latvijas ērģeļspēles profesori un meistari – Edīte Alpe un Tālivaldis Deksnis, Ilze Reine un Aigars Reinis, Iveta Pelše un Jānis Pelše, Diāna Jaunzeme un Ilona Birģele. Turpat netālu – Mākslas muzeja Rīgas birža ātrijā – pulksten 19 notiks labdarības koncerts Pa Ziemassvētku žēlsirdības ceļu, kurā piedalīsies Sonora Vaice (soprāns), Krišjānis Norvelis (bass), Artis Gāga (saksofons), Miervaldis Jenčs (tenors), Māra KraujaReine (mecosoprāns), Elīza Anna Reine (alts), Ansis Sauka (bass). Pie klavierēm Ausma Anušēvica. Koncerta ienākumi tiks ziedoti Latvijas Bērnu fonda akcijai Nepaej garām!. Savukārt Kalnciema kvartālā pulksten 13 un 15 notiks izrāde bērniem Kā saule gadījās. Režisores Ingas Tropas veidoto izrādi izspēlēs jaunie aktieri Lauma Balode un Kaspars Aniņš. Tradicionāli ap šolaiku iespējams arī skatīties koncertiestudējumu Cabaret, un tā tas ir arī šogad, tikai mainījusies uzstāšanās vieta. Izrādes koncertzālē Palladium vēl iespējams redzēt trīs vakarus pulksten 20.45. Šogad projekts Cabaret svin savas pastāvēšanas desmito sezonu, savukārt kopš bijušās kinozāles Palladium atklāšanas ir pagājuši 100 gadu. Par godu notikumam, projekta Cabaret komanda sagatavojusi greznu, spraigiem pavērsieniem un pārsteigumiem piesātinātu programmu, kuras laikā skatītājiem tiks dota iespēja novērtēt gan jaunas radošās vēsmas, gan arī pakavēties atmiņās un nobaudīt jau zināmus, Cabaret desmit gadu laikā rādītus spilgtākos priekšnesumus jaunā izpildījumā. Cabaret zvaigžņu lomās šoreiz iejutīsies Aija Vītoliņa, Elza Rozentāle Natha, Dons, kā arī dziedātājs no Igaunijas Erkki Otsmans. Iestudējumā piedalīsies dažādu skatuves žanru pārstāvji – dziedātāji, mūziķi, dejotāji, aktieri, cirkus mākslinieki, mīmi u. c.

28. decembrī

Arī Rīgas Porcelāna muzejs sagatavojis ko īpašu šim laikam – pulksten 14 un 16 tur notiks Porcelāna leļļu izrāde, kurā piedalīsies aktieri Edgars Lipors un Miķelis Žideļūns (ieeja bez maksas). Rīgas Latviešu biedrībā pulksten 19 tiks rīkots koncerts Ziemassvētku balāde, kurā piedalīsies solisti Irma Pavāre, Kalvis Kalniņš, Aleksandrs Poļakovs, pianists Ventis Zilberts, RLB jauktais koris, kamerkoris Austrums, aktieri Zane Jančevska un Valdis Lūriņš. Sestdien pie sevis aicina arī Kalnciema kvartāls, kur pulksten 11 un 14 Mārtiņš Eihe un Ģirts Rāviņš izspēlēs Kristas Burānes veidoto izrādi Ziemas māja. Šajā dienā noslēgsies arī festivāls Eiropas Ziemassvētki. Sv. Jāņa baznīcā pulksten 19 uzstāsies mūziķi Elīna Šimkus (soprāns) un Sergejs Jēgers (kontrtenors), Rīgas Doma zēnu koris, orķestris Sinfonietta Rīga. Festivāls Eiropas Ziemassvētki tiks noslēgts uz gaviļpilnas nots ar saulaini slavinošo V. A. Mocarta moteti Regina coeli korim, orķestrim un solistiem, majestātiski vērienīgo G. F. Hendeļa kronēšanas antēmu un populārāko daļu no viņa oratorijas Solomons – Sābas ķēniņienes uznāciens. Sergejs Jēgers izdziedās Hendeļa operas Alčīna filigrānos smalkumus, Elīnas Šimkus koptais soprāns mirdzēs Mocarta gaiši pacilājošajās motetēs Exultate, jubilate un Laudate dominum. Arī Latvijas Nacionālā opera šajā dienā aizsāks gadumijas četru koncertu sēriju Operetes karuselī, kurā atskaņos pazīstamas operešu melodijas. Koncerta programmā – fragmenti no Žaka Ofenbaha, Ferenca Lehāra, Karla Millekera un Johana Štrausa darbiem. Koncertā piedalās Latvijas Nacionālās operas solisti, koris un orķestris, diriģents – Modests Pitrens, koncerta režisore ir Elita Bukovska, scenogrāfs – Andris Freibergs, kostīmu māksliniece – Kristīne Pasternaka, gaismu māksliniece – Sandra Bermaka. Uz Galā koncertiem aicina arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, kas Lielajā ģildē trīs vakarus – 28., 29. un 30. decembrī – piedāvās noklausīties Džordža Gēršvina simfonisko poēmu Amerikānis Parīzē, Rapsodiju blūza stilā un fragmentus no mūzikliem, arī fragmentus no Leonarda Bernsteina mūzikla Pilsētā, kā arī Morisa Ravela skaņdarbu Bolero un Riharda Zaļupes Svītu par Gēršvina tēmām. Kā soliste koncertos uzstāsies amerikāņu soprāns Andžela Brauna, kopā ar orķestri muzicēs apvienība Xylem Trio jeb Raimonds Petrauskis (klavieres), Oskars Petrauskis (saksofons), Rihards Zaļupe (marimba un sitaminstrumenti), bet pie LNSO diriģenta pults stāsies Andris Poga. 28. decembrī pulksten 18 Ventspils teātra namā Jūras vārti uzstāsies Latvijas Radio bigbends diriģenta Kārļa Vanaga vadībā, pie klavierēm – Maestro Raimonds Pauls. Koncertā izskanēs klausītājiem pazīstami skaņdarbi, kas aranžēti īpaši Latvijas Radio bigbendam, kā arī oriģinālskaņdarbi, kuros īpaša vērība tiks pievērsta solistiem. Solisti: Raimonds Pauls (klavieres), Intars Busulis (trombons), Gints Pabērzs (saksofons), Konstantīns Jemeļjanovs (trompete). Savukārt Rīgas Kongresu namā pulksten 19 uzstāsies pasaulslavenais Hārlemas Gospeļu koris. Līdz šim kora dziedātāji viesojušies Rīgā jau astoņas reizes, ikvienā no tām pulcējot pārpildītas skatītāju zāles. 26 gadu garumā Hārlemas Gospeļu koris apceļo pasauli, koncertējot prestižākajās koncertzālēs, apburot, aizkustinot un iedvesmojot visdažādāko vecumu un tautību skatītājus. Kora izpildītie gospeļi ir reliģiski dziedājumi, kuru muzikālajā noformējumā apvienojušās blūza, džeza, soulmūzikas, spiričuelu un pat repa iezīmes. Koris labprāt izpilda arī visiem labi pazīstamas laicīgas dziesmas no Maikla Džeksona, Vitnijas Hjūstones, The Beatles un citu slavenu mūziķu repertuāra. Ar Hārlemas Gospeļu kori sadarbojusies virkne pasaules mūzikas zvaigžņu – viņu vidū Bono (U2), Daiana Rosa, Avrila Lavinja, Kīts Ričards, Džošs Grobans, Šaineda O’Konora, Kima Vailda, grupa Gorillaz un daudzi citi. Kora dziedātāji uzstājušies pāvestam Jānim Pāvilam II, bijuši viesi sera Eltona Džona dzimšanas dienas ballītē un tikušies ar Baraku Obamu. Ik gadu Hārlemas Gospeļu koris dodas koncertturnejā, kuras laikā apciemo desmitiem pasaules valstu.

30. decembrī

īpašs notikums paredzams Arēnā Rīga, kur pulksten 20 uz koncertu aicina Roberts Velss, La Gajlia, Kauņas simfoniskais orķestris, Intars Busulis un Ieva Kerēvica. Koncertā Rhapsody In Rock izskanēs leģendāru izpildītāju slavenākās dziesmas, tostarp Queen, ABBA un AC/DC hiti (kopā vairāk nekā 20 visā pasaulē slaveni skaņdarbi), Kauņas simfoniskā orķestra pavadībā uz skatuves kāps pasaulslavenais pianists Roberts Velss kopā ar fenomenālo amerikāņu dziedātāju La Gajliu. Kā zināms, Roberts Velss ir viens no skandināvu izcilākajiem mūziķiem, kurš slavu izpelnījies visas pasaules mērogā. Viņš ir mūziķis, kurš izdevis piecus albumus, kas sasnieguši zelta un platīna statusu, aizvadījis koncertus visapkārt pasaulei, komponējis skaņdarbus 2008. gada Pekinas olimpiskajām spēlēm, kā arī ieguvis neskaitāmus apbalvojumus dažādās valstīs. Šogad viņš atgriežas ar koncertprogrammu Rhapsody In Rock. 30. decembrī arī Liepājā paredzēts vērienīgs šovs, kur Liepājas Olimpiskajā centrā pulksten 19 notiks koncertšovs The Music of ABBA, ko Latvijas publikai piedāvās grupa no Zviedrijas The Arrival. Tā dibināta 1995. gadā un ātri kļuva visvairāk koncertējošākā grupa pasaulē ar ABBA šovu The Music of ABBA. Šis šovs apceļojis un pabijis 45 pasaules valstīs.

31. decembrī

Jaunā gada sagaidīšanas svinības pulksten 22 sāksies Rīgā, 11. novembra krastmalā. Gadumijas pasākumu brīvā dabā vadīs Valters Krauze, piedalīsies dziedātājs Lauris Reiniks, dejotāji Ieva Kemlere un Rolands Šteinbergs ar moderno deju grupu, grupas Zodiaks un Keksi, arī DJ AG. Protams, ka būs arī uguņošana.

P.S. 31. decembrī un 1. janvārī sabiedriskais transports Rīgā bez maksas!

Latvijā

Sabiedrisko mediju ombuds Edmunds Apsalons nekonstatē sabiedrisko mediju redakcionālo vadlīniju pārkāpumus "Lsm.lv" rakstā ""Krieveļi" un "latišņa" sociālajos tīklos. Kāpēc par naida izraisīšanu nesoda?", liecina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) mājaslapā publicētais atzinums.

Svarīgākais