Zolitūdes traģēdijā cietušajiem izmaksā sabiedrības ziedoto

© F64 Photo Agency

Labdarības fonds Ziedot.lv, kurš ziedojumos saņēmis vairāk nekā 800 000 latu Zolitūdes traģēdijā cietušo un bojāgājušo tuvinieku atbalstam, sācis izmaksāt pabalstus un jau sniedzis palīdzību 82 cilvēkiem, savukārt Rīgas domes pabalsti bojāgājušo tuviniekiem pagaidām vēl netiek izmaksāti, Neatkarīgajai apliecināja Rīgas Sociālā dienesta vadītājs Ervins Alksnis.

Dome izveidojusi īpašu struktūru, kura lems par katra pabalsta izmaksu, lai nerastos pārpratumi un būtu pārliecība, ka pabalstu saņems tuvākie radinieki.

Traģēdijā cietušo un bojāgājušo tuvinieku sāpes nav aprakstāmas un naudā izsakāmas, taču daudzos gadījumos bojāgājušais cilvēks bijis vienīgais ģimenes apgādnieks. Valstij ir savi noteikumi pabalstu saņemšanai un pašvaldībai – konkrēti Rīgas domei – savi, kas apstiprinājusi īpašus pabalstus Zolitūdes traģēdijā cietušajiem. E. Alksnis stāsta, ka pašlaik 10 000 latu pabalstam bojāgājušas personas tuviniekiem saņemti iesniegumi no 55 personām.

«Lai jūs neizbrīna tas, ka iesniegumu ir par vienu vairāk nekā bojāgājušo,» skaidro E. Alksnis, «saskaņā ar noteikumiem šo pabalstu var saņemt vairāki tuvinieki.» Šī summa tiks izmaksāta vienādās daļās bojāgājušās personas laulātajam un bērniem (piemēram, vīrs un divi bērni, pabalsts tiks sadalīts trīs daļās), ja nav bērnu, bet ir mazbērni, tad mazbērniem, savukārt, ja lejupejošo radinieku nav, tad pabalstu saņems vecāki vai vecvecāki. Izmaksas pagaidām nav veiktas, jo, kā paskaidro E. Alksnis, tas notiks ar īpašas pabalsta izmaksas uzraudzības struktūras ziņu. Tā darbosies pie Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas, un tā apstiprinās katru lēmumu.

Informāciju par pabalsta saņēmējiem tikmēr gatavo Rīgas Sociālais dienests. Situāciju vienā vārdā var saukt par sarežģītu, jo praktiski nav divu vienādu gadījumu – ir vairākas laulības, nereģistrētas attiecības, bērni, audžubērni, šķirtas laulības, bērni, kuriem oficiāli nav noteikta paternitāte, citu valstu pilsoņi. Tā ir arī atbilde uz Neatkarīgās jautājumu: kāpēc nepieciešama tik liela birokrātija? «Mēs vēlamies visu risināt nesteidzīgi, visus neskaidros jautājumus atrisināt, piemēram, ir cilvēki, kuru tuvākie radinieki atradās ārzemēs, vai arī ir bojāgājuši vecāki, kuru bērniem jānodrošina aprūpe, jāatrod aizbildnis, to dara bāriņtiesa,» saka Rīgas Sociālā dienesta vadītājs. Viņš to sauc par «vairāku acu principu» un sabiedrības uzraudzību. Viņš nenoliedz, ka par pabalstiem interesējušās personas, kurām, visticamāk, šādu tiesību saņemt tos nav, tāpēc ikviena situācija jāizvērtē ļoti rūpīgi. Tomēr E. Alksnis uzsver, ka līdz Ziemassvētkiem šos pabalstus bojāgājušo tuviniekiem sāks izmaksāt.

Rīgas Sociālais dienests saņēmis arī 20 iesniegumus par 5000 latu piešķiršanu traģēdijā cietušajiem, kuru izmaksu gan nevarēs uzsākt šogad. Šā pabalsta saņemšanai noteikta diezgan stingra, nepārprotama kārtība, proti, lai saņemtu šo pabalstu, jābūt Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinumam par pirmās vai otrās grupas invaliditāti, kura gūta traģēdijas dēļ.

Līdz trešdienas vakaram pašvaldība bija izmaksājusi arī 106 pabalstus (40 latus) ārkārtas situācijā, kuru varēja saņemt diezgan plašs traģēdijā cietušo loks. Pirmās dienas pēc traģēdijas dienests to izmaksāja praktiski visiem, kuri to lūdza, taču pašlaik viss atgriezies ierastajā ritmā un sociālie darbinieki lūdz pierādīt, kam tieši pabalsts nepieciešams. Piemēram, pabalstu lūgusi sabrukušajā veikala strādājusī kasiere, kurai pašlaik nav iztikas līdzekļu, kamēr tiek nokārtotas formalitātes. Viņa nav tieši cietusī traģēdijā, bet dienests palīdz risināt ikdienas grūtības.

Kamēr pašvaldības pabalsti netiek izmaksāti, palīdzību sācis sniegt Ziedot.lv, kas ziedojumos līdz šim saņēmis 839 544 latus. Palīdzība sniegta 45 bojāgājušo ģimenēm, 28 hospitalizētiem cietušajiem un deviņiem cietušajiem, kuriem nepieciešama sociālā palīdzība dzīves turpināšanai, katram izmaksājot 4500 latu.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais