Vidzemes Augstskola neapmierināta par nākamgad plānoto budžeta vietu samazinājumu

Vidzemes Augstskola nav apmierināta, ka studiju budžeta vietu sadalē nākamajam akadēmiskajam gadam visām augstskolām vēlas uzspiest budžeta vietu samazinājumu sociālajās zinātnēs par 20%, neņemot vērā reģiona aspektus.

Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš aģentūrai LETA sacīja, ka šodien, tiekoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem, vēl nav panākta vienošanās par budžeta vietu sadali un jaunnedēļ notiks atkārtota tikšanās.

"Mūs neapmierināja konkrētais ministrijas uzstādījums budžeta vietu pārdalē, ka pilnīgi visām izglītības iestādēm grib samazināt par 20% sociālajās zinātnēs budžeta vietas, neiedziļinoties kādās reālās dzīves situācijās. Mēs kā augstskola nesaskatījām iespēju piekrist ministrijas piedāvājumam, pie kopsaucēja līdz ar to nenonākot," sacīja Krūmiņš. Viņaprāt, ministrija ir ieņēmusi vienu pozīciju, no kuras nevēlas atteikties, taču Vidzemes Augstskolai ir savi argumenti.

Viņš pauda neapmierinātību arī ar to, ka budžeta vietu sadale balstās tikai uz prognozēm par darba tirgu, neņemot vērā reģionālos aspektus. Rektors arī norādīja, ka augstskolā jau tā ir vismazāk budžeta vietu no visiem reģioniem un tā vēlētos skaitu palielināt.

Lai arī Vidzemes Augstskolas gadījumā 20% samazinājums ir 12 budžeta studiju vietas, rektors to vērtēja kā nozīmīgu samazinājumu. "Mēs nevaram piekrist, ka pēc vienas mērauklas tiek vērtētas visas augstskolas, neņemot vērā kvalitāti, absolventu nodarbinātību," piebilda Krūmiņš. Viņš arī norādīja, ka augstskola patlaban pati veic reformas un tajā notiek pārmaiņas, tādēļ šāda veida budžetu sadale radot nestabilitāti, jo nav arī zināms, kā budžeta vietas dalīs nākamajā gadā.

Rektors tomēr piebilda, ka šo piedāvājumu vēl vērtēs, un pauda pārliecību, ka izdosies nonākt pie kāda kompromisa. Samazinot budžeta vietas sociālajās zinātnēs, tās tiks novirzītas inženierzinātnei vai pakalpojumu jomai - tūrismam.

Kā aģentūrai LETA pavēstīja IZM, Vidzemes Augstskola tika iepazīstināta ar plānoto budžeta līdzekļu pārdali augstskolām nākamajam studiju gadam, proti, līdzekļi tiks piešķirti tādā pat apmērā kā šogad, bet veicot pārdali no sociālajām zinātnēm par labu darba spēka pieprasījuma prognozēm reģionā. Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) norāda, ka jau jūlijā, kad valdība apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvo ziņojumu "Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm", publiski tika paziņots, ka šie dati tiks ņemti vērā, lemjot par budžeta vietu sadalījumu augstskolām.

Ministrs akcentē, ka neviena no Latvijas augstskolām ziņojumā minētās darba spēka prognozes neapstrīdēja, taču tagad Vidzemes Augstskolas vadība nepiekrita tam, ka pārdale ir jāveic atbilstoši EM prognozēm par darba tirgus pieprasījumu, kā arī uzstāja uz nepieciešamību pēc papildu budžeta vietām. Ministrija norādīja, ka papildu budžeta vietu piešķiršana būtu pretrunā ar vienotas aploksnes principu, jo palielinājums augstskolai tādā gadījumā varētu tikt veikts tikai uz citu augstskolu rēķina.

Savukārt EM prognozēs par darba tirgus pieprasījumu, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pētījumā "Latvijas reģionu ekonomikas attīstības perspektīvas un virzieni" tiek norādīts, ka Vidzemes reģiona tautsaimniecības nozares ar attīstības potenciālu ir metālapstrāde, ieguves rūpniecība, kā arī tūrisms, kultūra un radošās industrijas, akcentē ministrijā.

Vidzemes Augstskolā esot plašs sociālo zinātņu studiju piedāvājums, kur par valsts finansējumu pamata studiju programmās izglītību politoloģijā, mediju studijās un žurnālistikā, kā arī komunikācijās un sabiedriskajās attiecībās šogad iegūst 118 studējošie.

"Reģionālajām augstskolām ir viena no svarīgākajām lomām reģiona attīstībā, sagatavojot tieši reģiona vajadzībām nepieciešamos speciālistus, pēc šī principa arī veicot budžeta studiju vietu pārdali," uzsvēra ministrs.

Ministrija aicināja augstskolu nedēļas laikā atkārtoti pārskatīt budžeta finansējuma struktūru nākamajam gadam, veidojot to saskaņā ar ministrijas izvirzītajiem četriem budžeta studiju vietu pārdales principiem, koncentrējoties uz tautsaimniecībai nepieciešamajām nozarēm. Ministrija norāda, ka, veicot budžeta studiju vietu pārdali, visām augstskolām būs vienota pieeja.

IZM atgādina, ka pagājušajā nedēļā ministrs tikās ar Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Daugavpils Universitātes pārstāvjiem un visas minētās augstskolas budžeta studiju vietu pārdali veiks atbilstoši ministrijas izvirzītajiem četriem principiem

Jau ziņots, ka, sadalot budžeta vietas nākamajam studiju gadam, galvenokārt tiks ņemts vērā augstskolu stratēģiskās specializācijas princips, bet IZM sociālajās zinātnēs un tematiskajā grupā "Izglītība" budžeta vietu skaitu pakāpeniski plāno samazināt par 20%, pārdalot tās uz dabaszinātnēm un inženierzinātnēm.

Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, studiju budžeta vietu pārdalē galvenokārt tiks ņemts vērā augstskolu stratēģiskās specializācijas princips, kas paredz augstskolām stiprināt studiju virzienus, kuros tās jau ir sasniegušas zināmu izcilību. Sadalot studiju budžeta vietas nākamajam gadam, tiks ņemti vērā vēl trīs galvenie principi. Viens no tiem ir pašreizējās aploksnes princips, proti, augstskolas saņems to pašu kopējo naudas apjomu, kāds bija pērn, tomēr tas būs citādi pārdalīts starp studiju programmām.

Ministrijā akcentē, ka viena studenta izmaksas apmācībai dabaszinātņu specialitātē ir krietni augstākas, tāpēc, pārdalot budžeta vietas par labu dabaszinātnēm, plānots arī palielināt šo budžeta vietu nodrošinājumu - finansējuma apjomu vienai vietai. Studiju budžeta vietu sadalē tiks ņemts vērā arī ekonomiskās efektivitātes princips, izvērtējot, vai studentu grupa spēj piesaistīt pietiekamu studējošo skaitu - vismaz 20 studentus.

IZM akcentē, ka valsts finansēto budžeta vietu pārdale tiek plānota attiecībā uz budžeta vietām pirmajam studiju gadam, līdz ar to izmaiņas skars tikai tos jauniešus, kuri studijas sāks 2014./2015.akadēmiskajā gadā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Nozaru ekspertu padomes un nozaru ministriju viedoklis būs viens no galvenajiem valsts finansēto budžeta vietu sadalījuma pa studiju programmām attiecīgajās studiju tematiskajās grupās noteicošajiem faktoriem.

Latvijā

Finanšu nozares asociācija (FNA) un lielākās bankas šodien mediju pasākumā informēja par aktuālo situāciju kreditēšanas jomā un banku aprēķinus par solidaritātes iemaksas sasaisti ar kreditēšanu.

Svarīgākais