Šodien uz pirmo sēdi bija sanākusi Tiesībsarga konsultatīvā padome veselības aprūpes jomā, kas strādās pie valsts garantētā medicīniskās palīdzības minimuma definēšanas.
Tiesībsargs Juris Jansons aģentūrai LETA sacīja, ka ir jāsaprot veselības aprūpes minimums no starptautisko tiesību dimensijas un arī tas, kāda ir reālā situācija Latvijā, kas būtu minimālie standarti Latvijā, kas ir darāms, lai uzskatītu, ka valsts garantē veselības aizsardzību un medicīniskās palīdzības minimumu.
Konsultatīvā padome šodien nonāca pie secinājuma, ka tikai neatliekamā medicīniskā palīdzība nav Satversmes 111.pantā minētais, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu, bet tikai viena daļa no tā.
Jansons sacīja, ka "minimums ir visaugstākais fiziskās un garīgās veselības līmenis". Tādēļ jāsaprot, kas veselības aprūpes minimuma grozā, ko apmaksā valsts, ietilpst. Viņš gan atzīst, ka to definēt ir ļoti sarežģīts uzdevums un prasīs apjomīgu darbu vairāku mēnešu garumā. Tam esot jābūt skaidri noteiktam, lai ikvienam cilvēkam un politiķim tas būtu saprotams
Tiesībsargs atzīmēja, ka šīs konsultatīvās padomes viens no uzstādījumiem ir piemeklēt pakalpojumus vai principus no sabiedrības interešu viedokļa, nevis no pieejamā finansējuma apmēra.
Nepieciešamības gadījumā konsultatīvā padome gatavos arī priekšlikums normatīvo aktu grozījumiem un iesniegs tos politiķiem. Tiesībsargs minēja, ka skatīsies, vai Ministru kabineta noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" neierobežo un nesamazina Satversmē garantēto medicīniskās palīdzības minimumu un vai šie noteikumi nav pretrunā ar citiem tiesību aktiem.
Šodienas sēdē veselības nozares pārstāvji norādīja uz trūkumiem nozarē, piemēram, trūkst veselības sistēmas pārvaldības plāna, vienotu standartu un arī vadlīnijas esot jāievēro tikai finanšu iespēju robežās. Izskanēja arī jautājums, kāpēc pastāv atšķirīgas maksas vienādām manipulācijām. Visi bija vienisprātis, ka jādefinē veselības aprūpes pakalpojumi, kas valstij būtu jānodrošina ikvienam.
Saskaņā ar nolikumu padomes darba uzdevumos ir sniegt tiesībsargam redzējumu par veselības aprūpi valstī kopumā; apzināt valsts garantētā medicīniskās palīdzības minimuma (VGMPM) apjomu saskaņā ar tiesību aktos noteikto.
Tāpat arī padomei jāidentificē neskaidrās situācijas un jākonstatē būtiskākās neatbilstības starp tiesību normās noteikto un faktiski garantēto VGMPM; jāsniedz tiesībsargam viedoklis par VGMPM atbilstību Satversmē un starptautiskajos tiesību aktos noteiktajam, kā arī priekšlikumi par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.
Nākamā tiesībsarga konsultatīvā padome veselības aprūpes jomā plānota 5.novembrī. Savukārt tiesībsarga konferencē viena no tēmām būs par to, kas steidzami būtu jāmaina veselības aprūpes sistēmā un kādēļ tas jādara.
Tiesībsarga konsultatīvajā padomē veselības aprūpes jomā darbojas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša, Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Širova.
Tāpat padomē ietilpst RSU Medicīnas fakultātes maģistra studiju programmu prodekāne, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes locekle Daiga Behmane, Pacientu ombuda valdes priekšsēdētāja Liene Šulce Rēvele, zvērināts advokāts Aldis Alliks, juridiskā biroja "Medicīnas tiesību institūts" direktore, Eiropas veselības aprūpes tiesību asociācijas prezidente Solvita Olsena, ārste, pacientu tiesību un medicīnas tiesību eksperte Signe Dauškane-Platace un zvērināta advokāte, medicīnas tiesību eksperte Ilze Vilka.
Jau ziņots, ka vairāku Latvijas slimnīcu vadītāji tikās ar tiesībsargu, lai pārrunātu iedzīvotāju tiesības uz bezmaksas medicīnu. Slimnīcu vadītājus satrauc garās gaidīšanas rindas uz pakalpojumiem nepietiekamā valsts finansējuma dēļ, augstās pacientu iemaksas un finansējuma sadalījums slimnīcām reģionos, kas, viņuprāt, ir negodīgs. Reģionālo slimnīcu vadītāji nobažījušies, ka nepietiekamā finansējuma dēļ jau septembrī vairākās no tām iedzīvotājiem nāksies maksāt par vairumu pakalpojumu, kurus būtu jāapmaksā valstij.