Personības

Šodien Rīgas pilī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, tiekoties ar Rakstniecības un mūzikas muzeja topošās pastāvīgās izstādes par Dziesmu un deju svētkiem veidotājiem, pasniedza īpašu dāvinājumu – personīgā tautas tērpa sastāvdaļu: ar rokām izšūtu Bārtas novada tautastērpa krāsainu sievas linu galvassegu.

«Mans ampluā nav dziedāt kāzās un bērēs, bet arī mūziķiem, kuri neizpilda visa veida mūziku, prasa maksāt nodokļus. Un tas ir šausmīgi, jo ierobežojumu dēļ man reāli šovasar ir tikai divi koncerti,» saka šarmantā operas dīva Sonora Vaice. Piektdien, 30. jūlijā, viņa būs uz īpaši izbūvētas skatuves Alūksnes ezera krastā, peldvietā «Vējiņš», kur Alūksnes pilsētas svētku ietvaros pirmizrādi piedzīvos Operetes teātra multimediālā monoopera «Cilvēka balss. Telefons».

«Es diezgan racionāli pieeju šodien Latvijā un pasaulē notiekošajam. Es netērēju savu laiku pārdomām par to, ko nevaru ietekmēt, bet daru to, ko varu izdarīt. Un daru to pēc labākās sirdsapziņas,» saka Liepājas teātra aktieris Armands Kaušelis. Viņš ir viens no retajiem šī teātra aktieriem, kurš pandēmijas laikā attālināti, bet tikās ar publiku. Un šobrīd viņš aktīvi mēģina – kopā ar kolēģiem gatavojas «Vasaras vakariem Liepājas teātrī».

«Es labprāt slinkotu un neko nedarītu, taču manas profesijas specifika ir tāda, ka muskuļi jau dažu dienu laikā aizmirst, kā tas ir – spēlēt. Un klavierspēles līmenis attiecīgi krītas. Tāpēc arī visu šo pandēmijas laiku es katru dienu vairākas stundas vingrinos, tādā ziņā nekas nav mainījies. Mana profesija mani disciplinē,» saka izcilais pianists, Lielās mūzikas balvas laureāts Vestards Šimkus.

«Ja kāds saka, ka latvieši nav sirsnīgi, tad es jau gandrīz mēneša garumā pārliecinos par pretējo – latvieši ir ļoti, ļoti sirsnīgi cilvēki. Patiesībā, es esmu patīkami pārsteigta, cik atvērti, daloties savās sajūtās, spēj būt latvieši,» saka dziesminiece Anta Eņģele. Viņa katru dienu saņem siltus pateicības vārdus no cilvēkiem, kuri sociālajā vietnē «Facebook» seko līdzi viņas tautasdziesmu maratonam, šīs vasaras emocionālākajam tiešraides notikumam.

«Tik sliktā situācijā, kādā esam šodien, neesam bijuši nekad. Skatuves māksliniekiem šī pandēmija ir tik milzīga traģēdija, ka to pat ir grūti aptvert. Un tie, kuri neiet vakcinēties… Nu, es pat nezinu, ko pateikt… Viņi domā tikai par sevi un vienlaikus riskē paši ar savu veselību,» saka skatītāju mīlētā estrādes dīva Laima Vaikule.

Aprīļa nogalē sociālajā tīklā «Facebook» bija lasāma ziņa, ka mūžībā devies leģendāro Dailes teātra aktieru Harija Liepiņa (1927–1998) un Mudītes Šneideres vienīgais dēls Āris Liepiņš.

«Man ļoti bieži ir nācies spēlēt 4. maija svētku koncertos – gan kā solistei, gan kamermūzikas vai orķestra sastāvā. Un patiesībā iespēja būt uz skatuves šajā Latvijai nozīmīgajā dienā tikai vairo šo svētku prieku,» saka flautiste un flautas spēles pedagoģe Dita Krenberga. 4. maijā pulksten 17 viņa būs Rīgas Svētā Pētera baznīcā, no kurienes tiešsaistē notiks Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīts koncerts «Ziedu svētki».

22.aprīlī mūžībā aizgājis viens no cilvēktiesību grupas "Helsinki 86" dibinātājiem Mārtiņš Bariss, apstiprināja Barisa ģimenes draugi.

«Labākais līdzeklis pret vecumu ir neapstāties. Katru dienu cenšos izstaigāt kādu līkumu un mājās pabraucu uz trenažiera. Ir jākustas. Ja iegulsies, nekādas jēgas vairs arī nebūs,» saka viens no visu laiku izcilākajiem latviešu baletdejotājiem, aktieris un pedagogs Haralds Ritenbergs. 11. maijā viņš svinēs savu 89. dzimšanas dienu, bet ceturtdien, 29. aprīlī, Dailes teātrī Dejas balvas pasniegšanas ceremonijā viņam tiks pasniegta Mūža balva dejas mākslā.

Latvijas Nacionālā teātra aktrise Rasma Garne tikko pārkāpusi savas dzīves 80 gadus. Kā šodien paiet viņas dienas?

«Piedāvājums no Radioteātra man bija ļoti negaidīts. Pirmkārt, tāpēc, ka radio sen neko nebiju darījusi, un, otrkārt, es nekad nebiju strādājusi kopā ar Intaru Rešetinu kā režisoru. Esam bijuši tikai skatuves kolēģi,» saka Dailes teātra aktrise Indra Briķe.

«Krīzes laikā, kad apstākļi ir tādi, kādi tie ir, mēs esam spiesti vairāk domāt, esam spiesti arī riskēt. Kamēr vieni pārkvalificējas un meklē jaunas nodarbošanās, mana sajūta ir, ka mums, profesionāliem mūziķiem, ir jāturpina radīt saturs – kultūra. Jo neko citu jau mēs, visticamāk, nedarīsim,» domā komponists, producents un vokālās grupas «Framest» dalībnieks Jānis Ķirsis. Viņa iniciēta, Rīgā atklāta jauna kultūrtelpa «Auss».

Ķekavas novadpētniecības muzejs ir vienīgais muzejs Latvijā, kurš cenšas popularizēt karikatūru kā mākslas žanru, organizējot karikatūru izstādes un konkursus, kā arī papildinot muzeja krājumu ar Latvijas karikatūristu darbiem. Muzeja krājumā ir bagāts un daudzpusīgs novadnieka grafiķa un karikatūrista Edgara Ozoliņa atstātais mantojums.

«Visa teātra dzīve ik pa septiņiem gadiem iet uz katastrofu,» saka Dailes teātra aktieris un režisors, jutīgais dzīves pētnieks Juris Strenga. Atzīmējot Dailes teātra simtgadi, mākslas telpa un izdevniecība «Aminori» laidusi klajā grāmatu «Mana grāmatvedība», kurā apkopoti aktiera un režisora Jura Strengas stāstīti atgadījumi par teātri un dzīvi.

«Nekad mūžā nevienam režisoram nevienu lomu neesmu prasījusi. Drīzāk konfliktos gājusi un tādēļ sev daudz ko atņēmusi. Bet to, ka man kādreiz kādu lomu ļoti ir gribējies nospēlēt un ir nosāpējis, ka tā aizgājusi garām, es nevaru noliegt. Bet – lai es ietu un lūgtos, nemūžam! Arī tagad, savos gados, to nedomāju darīt,» saka Latvijas Nacionālā teātra aktrise Rasma Garne. Viņa tikko pārkāpusi savas dzīves 80 gadu slieksnim.

Jau 21 gadu aktieris Mārcis Maņjakovs par savām mājām sauc Latvijas Nacionālo teātri, kur nospēlējis teju 50 lomas. Tiesa, beidzamais gads viņam bijis pilnīgs «black out» – tukšs un bez izrādēm, kālab īsu brīdi aktieris pat esot apsvēris domu par profesijas maiņu. «Taču sapratu – šī aktiera profesija man ir vajadzīga, man patīk tas adrenalīns un dzīvā saikne ar skatītāju. Turklāt tagad beidzot ir parādījusies gaisma tuneļa galā – teātrī atsākušies mēģinājumi, un esmu ticis pie normālas lomas režisora Armanda Zvirbuļa daudzsēriju videofilmā «Meklējiet sievieti». Padomā ir arī daži citi projekti,» teic Mārcis.

Man šķiet, ka Kristīnes Luīzes Avotiņas izstādēs cilvēki mēģina aizbēgt no tās dzīves, kurā ir ikdiena, rūpes un arī sāpes. Uz mirkli patverties košā un fantastiskā pasaulē, tādā kā paradīzes dārzā, kur nekas nenomāc krāsu sulīgumu un saules gaismas spilgtumu. Kur vienmēr, šķiet, ir priecīgi. Šī glezniecības pasaule ir arī Kristīnes pašas patvērums brīžos, kad jādziedē salauzta sirds vai jātiek pāri grūtām situācijām. Tomēr gleznošana ir arī stāsts par Kristīnes dzelžaino raksturu: itin nekas nav spējis viņu izšūpot tiktāl, lai viņa ik dienu vairākas stundas nestāvētu pie sava molberta un negleznotu. Nevienam un nekam tādas varas pār Kristīni nav.

Uldis Bērziņš bija Dzejnieks ar lielo burtu – aizrautīgs, zinošs, dziļš.

«Ja es būšu vajadzīgs, tad man būs ko teikt. Un man arī ir ko dot,» saka vairāku paaudžu skatītāju mīlētais aktieris Jānis Paukštello. Piektdien, 26. martā, viņš pārkāps savas dzīves 70 gadu slieksni.

10. martā pirmizrādi piedzīvos jauns astoņu sēriju oriģinālseriāls «Nebaidies ne no kā» Andreja Ēķa režijā. Nežēlīgs, tumšs, asiņains un reāls. Tas balstīts uz patiesiem notikumiem – uz Latvijas slavenākā narkokurjera un par pašmāju kokaīna karali dēvētā Rolanda Priverta (1962) 2019. gadā izdotās tāda paša nosaukuma grāmatas motīviem.

Sestdien, 27.februārī, 87 gadu vecumā mūžībā devies aktieris un režisors Andris Vidiņš, informēja Valmieras teātrī.