Personības

«Labākais līdzeklis pret vecumu ir neapstāties. Katru dienu cenšos izstaigāt kādu līkumu un mājās pabraucu uz trenažiera. Ir jākustas. Ja iegulsies, nekādas jēgas vairs arī nebūs,» saka viens no visu laiku izcilākajiem latviešu baletdejotājiem, aktieris un pedagogs Haralds Ritenbergs. 11. maijā viņš svinēs savu 89. dzimšanas dienu, bet ceturtdien, 29. aprīlī, Dailes teātrī Dejas balvas pasniegšanas ceremonijā viņam tiks pasniegta Mūža balva dejas mākslā.

Latvijas Nacionālā teātra aktrise Rasma Garne tikko pārkāpusi savas dzīves 80 gadus. Kā šodien paiet viņas dienas?

«Piedāvājums no Radioteātra man bija ļoti negaidīts. Pirmkārt, tāpēc, ka radio sen neko nebiju darījusi, un, otrkārt, es nekad nebiju strādājusi kopā ar Intaru Rešetinu kā režisoru. Esam bijuši tikai skatuves kolēģi,» saka Dailes teātra aktrise Indra Briķe.

«Krīzes laikā, kad apstākļi ir tādi, kādi tie ir, mēs esam spiesti vairāk domāt, esam spiesti arī riskēt. Kamēr vieni pārkvalificējas un meklē jaunas nodarbošanās, mana sajūta ir, ka mums, profesionāliem mūziķiem, ir jāturpina radīt saturs – kultūra. Jo neko citu jau mēs, visticamāk, nedarīsim,» domā komponists, producents un vokālās grupas «Framest» dalībnieks Jānis Ķirsis. Viņa iniciēta, Rīgā atklāta jauna kultūrtelpa «Auss».

Ķekavas novadpētniecības muzejs ir vienīgais muzejs Latvijā, kurš cenšas popularizēt karikatūru kā mākslas žanru, organizējot karikatūru izstādes un konkursus, kā arī papildinot muzeja krājumu ar Latvijas karikatūristu darbiem. Muzeja krājumā ir bagāts un daudzpusīgs novadnieka grafiķa un karikatūrista Edgara Ozoliņa atstātais mantojums.

«Visa teātra dzīve ik pa septiņiem gadiem iet uz katastrofu,» saka Dailes teātra aktieris un režisors, jutīgais dzīves pētnieks Juris Strenga. Atzīmējot Dailes teātra simtgadi, mākslas telpa un izdevniecība «Aminori» laidusi klajā grāmatu «Mana grāmatvedība», kurā apkopoti aktiera un režisora Jura Strengas stāstīti atgadījumi par teātri un dzīvi.

«Nekad mūžā nevienam režisoram nevienu lomu neesmu prasījusi. Drīzāk konfliktos gājusi un tādēļ sev daudz ko atņēmusi. Bet to, ka man kādreiz kādu lomu ļoti ir gribējies nospēlēt un ir nosāpējis, ka tā aizgājusi garām, es nevaru noliegt. Bet – lai es ietu un lūgtos, nemūžam! Arī tagad, savos gados, to nedomāju darīt,» saka Latvijas Nacionālā teātra aktrise Rasma Garne. Viņa tikko pārkāpusi savas dzīves 80 gadu slieksnim.

Jau 21 gadu aktieris Mārcis Maņjakovs par savām mājām sauc Latvijas Nacionālo teātri, kur nospēlējis teju 50 lomas. Tiesa, beidzamais gads viņam bijis pilnīgs «black out» – tukšs un bez izrādēm, kālab īsu brīdi aktieris pat esot apsvēris domu par profesijas maiņu. «Taču sapratu – šī aktiera profesija man ir vajadzīga, man patīk tas adrenalīns un dzīvā saikne ar skatītāju. Turklāt tagad beidzot ir parādījusies gaisma tuneļa galā – teātrī atsākušies mēģinājumi, un esmu ticis pie normālas lomas režisora Armanda Zvirbuļa daudzsēriju videofilmā «Meklējiet sievieti». Padomā ir arī daži citi projekti,» teic Mārcis.

Man šķiet, ka Kristīnes Luīzes Avotiņas izstādēs cilvēki mēģina aizbēgt no tās dzīves, kurā ir ikdiena, rūpes un arī sāpes. Uz mirkli patverties košā un fantastiskā pasaulē, tādā kā paradīzes dārzā, kur nekas nenomāc krāsu sulīgumu un saules gaismas spilgtumu. Kur vienmēr, šķiet, ir priecīgi. Šī glezniecības pasaule ir arī Kristīnes pašas patvērums brīžos, kad jādziedē salauzta sirds vai jātiek pāri grūtām situācijām. Tomēr gleznošana ir arī stāsts par Kristīnes dzelžaino raksturu: itin nekas nav spējis viņu izšūpot tiktāl, lai viņa ik dienu vairākas stundas nestāvētu pie sava molberta un negleznotu. Nevienam un nekam tādas varas pār Kristīni nav.

Uldis Bērziņš bija Dzejnieks ar lielo burtu – aizrautīgs, zinošs, dziļš.

«Ja es būšu vajadzīgs, tad man būs ko teikt. Un man arī ir ko dot,» saka vairāku paaudžu skatītāju mīlētais aktieris Jānis Paukštello. Piektdien, 26. martā, viņš pārkāps savas dzīves 70 gadu slieksni.

10. martā pirmizrādi piedzīvos jauns astoņu sēriju oriģinālseriāls «Nebaidies ne no kā» Andreja Ēķa režijā. Nežēlīgs, tumšs, asiņains un reāls. Tas balstīts uz patiesiem notikumiem – uz Latvijas slavenākā narkokurjera un par pašmāju kokaīna karali dēvētā Rolanda Priverta (1962) 2019. gadā izdotās tāda paša nosaukuma grāmatas motīviem.

Sestdien, 27.februārī, 87 gadu vecumā mūžībā devies aktieris un režisors Andris Vidiņš, informēja Valmieras teātrī.

Latvijas kūrortpilsēta Jūrmala dažādos laikmetos bijusi inteliģences – literātu, mūziķu, arī mākslinieku – iecienīta atpūtas un darba vieta. Latvijas mūziķu un citu kultūras darbinieku aprindās vēl aizvien labā atmiņā palicis Jāņa Zālīša nams Lielupē. Nelielajā namiņā, kas atrodas 19. līnijā, no 1923. gada līdz mūža nogalei 1943. gadā dzīvoja komponists, pirmais Latvijas Nacionālās operas direktors un mūzikas kritiķis Jānis Zālītis (1884–1943), kuram 2019. gadā samērā plaši tika atzīmēta 135. dzimšanas diena.

Šis ir dzejnieka un Rīgas pilsētas apdziedātāja Aleksandra Čaka 120. jubilejas gads, kam par godu, tiklīdz tas būs iespējams, tiks rīkoti dažādi pasākumi. Kamēr Čaka memoriālais dzīvoklis – muzejs apmeklētājiem ir slēgts, neviens neliedz aizstaigāt līdz Raiņa kapiem, kur guldīts 1950. gada 8. februārī mūžībā aizgājušais dzejnieks. Ielūkojāmies vairāku Čaka līdzgaitnieku atmiņās par dzejnieka pēdējām dzīves dienām.

Turpinot stāstus par ievērojamiem cilvēkiem, kuru dzīve tā ai citādi bijusi saistīta ar Rīgu, būtu grēks nepieminēt izcilo vācu komponistu Rihardu Vāgneru (1813-1883). Viņš Latvijas galvaspilsētā pavadīja divus gadus, no 1837. līdz 1839. gadam pildot Rīgas Pilsētas teātra pirmā kapelmeistara pienākumus un sākot rakstīt operu «Rienci». Savā biogrāfijā Vāgners Rīgu pieminējis ar siltiem vārdiem, savukārt rīdziniekiem vienmēr Rīgu paticis dēvēt par Vāgnera pilsētu. Rīgā ir dažas vietas, kur joprojām iemūžināta dižā komponista piemiņa.

«Es nedomāju, ka «tas arī viss» – ne es tā jūtos, ne esmu sevi tā noskaņojis. Tāpat kā jutos četrdesmit gados, tā jūtos arī tagad, un ceru, ka tā jutīšos arī pēc gadiem desmit,» saka skatītāju mīlētais Liepājas teātra aktieris Edgars Pujāts. Pērn novembrī viņš pabeidza darbu pie monoizrādes «Tas arī viss», kas ir piecdesmitgadnieka monologs par vientulību, bet ceturtdien, 11. februārī, viņš svinēs savu 50. dzimšanas dienu.

Valsts prezidents Egils Levits šodien sveica Raimondu Paulu 85 gadu jubilejā, uzsverot Maestro mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā un pasniedzot viņam Valsts prezidenta plaketi.

11.janvārī 83 gadu vecumā mūžībā devusies dzejniece Kornēlija Apškrūma, apstiprināja apgādā "Zvaigzne ABC".

2021.gada 6.janvārī mūžībā devies kinooperators un pedagogs Jānis Milbrets.

„Nav jau par ko runāt, Elit. Šis ir tukšs laiks,” atgaiņājas Maestro Raimonds Pauls. Bet pašam rokas pilnas ar skaņām, melodijām un rītdienu. Un, patiesību sakot, viņš varētu arī neteikt ne vārda: viņš varētu tikai klusēt, jo „runātu” viņa acis, mīmika, rokas... Tomēr mēs vienmēr runājam: gan tad, kad Maestro piezvana, lai izstāstītu kādu politiski muzikālu (vai otrādi) joku, gan tad, kad tiekamies. Un ikviens laiks, izrādās, ir pilns ar pārdomām. Jo tukšs tas ir tikai tad, ja cilvēks pats ir tukšs. Raimonda Paula gadījumā par tukšumu runāt būtu nepiedienīgi. Šodien Raimondam Paulam jubileja – 85 gadi. No sirds apsveicam, Maestro!

«Būdams optimists, es netaisos padoties un noslīkt bezcerībā. Turamies, cīnāmies! Lai mums visiem šis gads ir labvēlīgs! Galvenais, lai veselība, pēc tam viss pārējais. Uz drīzu tikšanos Latvijā vai Čikāgā!» sūtot mīļus un saulainus sveicienus tautiešiem Latvijā, saka mūziķis, leģendārās grupas «Čikāgas piecīši» solists Armands Birkens. Viņu šodien suminām dzimšanas dienā!