VAKARA ZIŅAS. Rasma Garne atzīstas: Esmu pesimiste
Latvijas Nacionālā teātra aktrise Rasma Garne tikko pārkāpusi savas dzīves 80 gadus. Kā šodien paiet viņas dienas?
Aktrise atbild: «Cik vien ir iespēja, cenšos noskatīties, ko dara kolēģi. Mūs jau laiž teātrī. Pārējā laikā esmu mājās. Tā ir vecmāmiņas māja Purvciemā, ko esmu atguvusi. Māja ir veca, pagalms jākopj. Bija laiks, kad pati ar visu galā, bet, paldies Dievam, ka tagad ir kas palīdz. Jo man vairs nav tik daudz spēka. Ļoti lēnām kustos. Kādreiz jau biju fiksā meitene, man visu vajadzēja ātri, ātri. Es tiešām visus darbus varēju pagūt izdarīt, bet tagad esmu kā lēnais divplāksnis. Savulaik, ja darba dēļ nebija laika māju sakārtot, varēju to darīt pa naktīm, bet tagad domāju: nu un tad? Fiziski daudz ko vairs nevaru. Televizoru paskatos. Daudz lasu. Vispār esmu mazkustīga palikusi, un tas mani kreņķē.
Lai vai kāda, bet man ir pensija, arī veselība kaut cik turas, taču es uzskatu, ka man ir absolūta depresija. Ar visu to, ka protu novērtēt dzīves labos un skaistos brīžus, es esmu pesimiste. Un, vērojot to, kas notiek Latvijā, es neko labu neparedzu. Manuprāt, tā ir tāda apzināta vešana uz galu. Es ar šausmām skatos uz visiem valdības noteiktajiem aizliegumiem. Ar prātu jau saprotu, ka kaut ko vajag darīt, lai slimībai neļautu izplatīties, bet prātu un loģiku vajag pieslēgt! Visu aizliedzam, bet hokeja čempionātu mēs rīkojam! Nu, protams, tā ir nauda, tie ir miljoni, un kādam tie tiks. Es to nevaru savai valdībai piedot. Nē! Manā prātā tas nekādi nesavienojas. Vai tiešām trūkst loģiskas saprātīgas domāšanas?! Vai varbūt tā ir apzināta ļaunprātība? Es pat tiktāl aizdomājos.»