Mūzika

Lielajā piektdienā, 30. martā, Dzintaru koncertzālē ar īpašu latviešu sakrālās mūzikas koncertu uzstāsies koris Kamēr... Kopā ar soprānu Lauru Teivāni, ērģelnieci Rutu Kaprāni un vijolnieku Konstantīnu Paturski koris Kamēr... atskaņos Pētera Vaska, Georga Pelēča, Pētera Plakida, Artura Maskata, Ērika Ešenvalda, Zigmara Liepiņa un Jāņa Lūsēna kormūzikas pērles.

«Kāzu laiks, protams, ir rudenī, bet tieši tagad ir meitu noskatāmais laiks. Ko tad aicina šūpolēs? To, kura jau noskatīta. Un līdz tam vēl jāpaspēj iepazīt šis disks – lai apjaustu, cik atbildīga ir meitu noskatīšana, lai saprastu, kam jāgatavojas pēc noskatīšanas,» saka Julgī Stalte. Ar koncertu Ģertrūdes ielas teātrī sestdien, 24. martā, pulksten 16 viņas vadītā folkloras draugu kopa Skandinieki tautās laiž jaunu albumu Kāzas sēļu zemēs.

«Šī programma ir saistīta ar Vīni, jo šī pilsēta ir gan klavieru trio, gan vispār visas kamermūzikas šūpulis. Sākot ar Haidnu, kurš uzrakstījis ap piecdesmit klavieru trio, un turpinot ar Mocartu, Bēthovenu, Šūbertu un Brāmsu, kuri visi ir radījuši klavieru trio žanra šedevrus,» saka vijolniece Magdalēna Geka.

Februāra beigās LNOB ar viesizrādēm viesojās Igaunijas Nacionālā opera. Tās bija apmaiņas viesizrādes – tajās pašās dienās arī LNOB koncertēja Tallinā.

«Dēliņš vēl ir pavisam mazs, un es no visas sirds izbaudu pilnvērtīgi pavadīto laiku kopā ar viņu mājās, apzinoties, ka koncerti nāk un iet, bet tik mazs kā pašlaik mans bērniņš vairs nebūs nekad,» saka operdziedātāja Elīna Šimkus.

«Operetei Latvijā ir zināma vēsture, un šis koncertuzvedums gan ataino šī muzikālā teātra attīstību, gan apliecina, cik tuvi ir teātra, kino, mūzikla un operetes žanri, gan parāda, cik talantīgi ir mūsu dziedātāji, kuri spēj izpildīt ļoti daudzveidīgu repertuāru,» saka Latvijas Operetes fonda valdes priekšsēdētāja Agija Ozoliņa-Kozlovska.

Sestdienas, 17.marta naktī, mūžībā devies latviešu ērģelnieks, profesors Tālivaldis Deksnis, informēja Jūrmalas Mūzikas vidusskolas direktora vietniece projektu realizācijas jomā Edīte Deksne.

Šovakar un rīt, 16. un 17. martā, Liepājas Olimpiskā centra arēnā notiks ilgi gaidītais un lolotais simtgades lielkoncerts “LIEPĀJA izAICINA”, kas būs grandiozi svētki gan tā apmeklētājiem, gan vairāk nekā 500 dalībniekiem, kas jau ir ieradušies Liepājā un aktīvi gatavojas šī vakara koncertam. Par simbolisku samaksu koncertus iespējams apmeklēt ikvienam liepājniekam un pilsētas viesim. Biļetes cena ir 5 eiro.

Pavisam nesen nāca klajā grupas Līvi jaunais koncertalbums Bez štepseļiem, un notiek šāda paša nosaukuma tūre. Jā, tieši kā Līvi – Ainars Virga nolēmis turpināt savas grupas darbību zem vēsturiskā un leģendārā zīmola.

Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome kārtējā sēdē skatīja XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku deju lieluzveduma "Māras zeme" papildus koncerta iespējamību Svētku nedēļas ietvaros. Padome vienbalsīgi pieņēma lēmumu neatbalstīt iniciatīvu rīkot papildus deju lieluzveduma "Māras zeme" koncertu.

Ceturtdien, 15. martā, ar vērienīgu koncertu VEF Kultūras pilī populārie tenori Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis un Miervaldis Jenčs svinēs savas radošās trijotnes 20 gadu jubileju.

26.aprīlī Lielās ģildes zālē, tumsā, orķestris “Pēterburgas virtuozi” atskaņos Vivaldi, Baha, Verdi, Bellīni, Bizē, Ravela, Pjacollas skaņdarbus, tāpat gaidāmi arī vairāki pārsteigumi, tostarp multimediju šovs, kas atklās kosmiskos noslēpumus un ļaus neparastā veidā izbaudīt fascinējošo klasisko mūziku.

Sestdien Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrāde režisora Alvja Hermaņa veidotajam jauniestudējumam Dieviņš pillā, kas veidots, balstoties uz Aivara Neibarta dzeju. Vienīgo lomu atveido Guna Zariņa. Mūziku komponējis Ingus Baušķenieks – kādreiz leģendārās grupas Dzeltenie pastnieki līderis, kura radošajā kontā ir arī vairāki soloalbumi.

Šovakar Rīgā tika sadalītas "Lielās mūzikas balvas" par labāko sniegumu klasiskajā mūzikā, un kategorijā "Gada mūziķis" uzvarēja ērģelniece Iveta Apklana.

Šovakar Latvijas Nacionālajā operā notiks Lielās mūzikas balvas laureātu sumināšana. Jau 25. reizi. Koncertorganizācijas Latvijas koncerti, kas ir šā pasākuma rīkotāja, vadītājs Guntars Ķirsis sola īpašu balvu pasniegšanas ceremoniju, kurā «paši mūziķi varēs justies pacilāti, apbrīnoti un novērtēti».

Pagājušajā nedēļā tika publiskots lomu sadalījums Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas Lāčplēsis jaunajam iestudējumam, kas 8. novembrī notiks Arēnā Rīga. Galveno lomu tajā dziedās Dons.

«Festivāla laikā cenšamies parādīt gan sava orķestra daudzveidību, gan aktuālāko, kas šobrīd ir pasaules pūtēju orķestru mūzikā. Turklāt atskaņojam tādu mūziku, ko Latvijā varam piedāvāt tikai mēs – jo neviens cits tāda līmeņa un tāda tipa mūziku nevar nospēlēt,» saka orķestra Rīga diriģents un mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns.

2018. gadā, kad Latvijas valsts svin simtgadi, arī Latvijas Nacionālās operas trupa atzīmēs savu simto pastāvēšanas gadskārtu. Svinot šos nozīmīgos svētkus, Latvijas Nacionālā opera un balets iestudēs jaunu latviešu baletu “Antonija #Silmači”, izcilos koncertos aicinās viesoties spožākās latviešu mūzikas zvaigznes, vienu nedēļu Rīgas Operas festivālā veltīs latviešu operu iestudējumiem, veidos jaunu Riharda Vāgnera operas “Klīstošais holandietis” iestudējumu un piedalīsies apmaiņas viesizrādēs ar Igaunijas un Lietuvas opernamiem. Aicinām ikvienu šajā daudzveidīgajā svētku programmā atrast tieši sev piemērotāko notikumu un svinēt kopā ar mums!

Ar pirmo igauņu baleta Naudas gars iestudējumu šodien sāksies Igaunijas Nacionālās operas (INO) viesizrādes Latvijā. To apmeklēs arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ar kungu un Ministru prezidents Tāvi Reivass ar kundzi, kā arī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi.

«Godīgi sakot, pirms man piedāvāja piedalīties Eduarda Rozenštrauha simtgades jubilejas koncertprogrammā, es neko par viņu nezināju. Taču, kad sāku tai gatavoties, sapratu, cik daudz viņam jauku un skaistu dziesmu! Ļoti gaišas melodijas ar dziļu saturu un domu,» saka dziedātāja Kristīna Zaharova (28).

Šodien, 15. februārī, pirmo reizi Latvijā iespējams noskatīties Igora Stravinska operu Izvirtības hronika (The Rake’s Progress, 1951). Rīt jauniestudējumā galveno lomu dziedās mūsu operas trupas jaunais solists Mihails Čuļpajevs. «Pirmo reizi dzimšanas dienu svinēšu uz skatuves,» atzīst Mihails Čuļpajevs, kam 16. februārī apritēs 29 gadi.

«Vēl neviens manu mūziku nav atskaņojis tā, kā to dara Xylem Trio. Tas ir izcili! Pateicoties šiem jaunās paaudzes pārstāvjiem, mana mūzika ieguvusi jaunas un nebijušas šķautnes. Par to esmu viņiem bezgala pateicīgs,» ir teicis pasaulslavenais gruzīnu komponists Gija Kančeli.