Šogad Dabas koncertzāles koncerts notiks pie Gūtmaņalas Siguldā

© Publicitātes foto

Šogad Zinātnes, mūzikas un mākslas projekta "Dabas koncertzāle" pasākums notiks vasaras otrajā pusē Siguldas apkaimē, pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Jakovļeva.

Paredzēts, ka koncerts notiks 9.augustā. Pasākuma organizatori to iecerējuši rīkot Siguldā, pļavā, kas atrodas netālu no Gūtmaņalas.

Pagaidām plašāka informācija par gaidāmo pasākumu netiek izpausta - par to plānots informēt 12.maijā preses konferencē, kas notiks saistībā ar "Dabas koncertzāles" un citiem Siguldas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas partnerpilsētas pasākumiem.

Pagājušajā gadā notika divi "Dabas koncertzāles" pasākumi - Viļķenes pagasta Unguriņkalnā un Ogres Zilajos kalnos. Tā tēma un galvenais varonis bija oss. Osi ir zemledāja tuneļos plūstošo ūdens straumju veidoti gari līkloču vaļņi un pauguru virknes ar bieži vien plakanām mugurām. Tos veido ledājūdeņu upju oļaini un smilšaini nogulumi.

Pagājušajā gadā koncertus apmeklēja aptuveni 10 000 cilvēku.

"Dabas koncertzāle" ir projekts, kas apvieno sevī zinātni, dramaturģiju, mūziku un mākslu ar mērķi palielināt sabiedrības interesi par dabas aizsardzības jautājumiem un videi draudzīgu atpūtu dabā. Projekta idejas autori ir mūziķis Ingus Ulmanis, vides zinātņu maģistre Silvija Nora Kalniņa un ornitologs Otars Opermanis.

Katru gadu "Dabas koncertzāles" bezmaksas pasākumi notiek citā vietā un mūzikas iedvesmotāja godā ir savs varonis, kas ir kādas Latvijas augu, kukaiņu, putnu vai dzīvnieku sugas pārstāvis vai ģeoloģisks objekts. "Dabas koncertzāle" aizsākās Ziemeļvidzemē, kur tā 2006.gadā sākās ar mazliet vairāk par 500 cilvēku sarīkojumu Valtenberģu muižas parkā Mazsalacā par godu kukainim - lapkoku praulgrauzim. Pēc tam katru gadu vasaras mēnešos tika rīkoti divi pasākumi dažādās Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) vietās - Ramatā, Valkā, Salacgrīvā, Valmierā un Strenčos. 2009.gada varonis - rakstu ķērpis - izvilināja Dabas koncertzāles organizatorus ārpus ZBR robežām, un nu jau trīs gadus pasākumi notikuši arī cituviet - Daugmalē, Raunā, Aizkrauklē, Nīcā, Mērsragā un Demenē.

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.

Svarīgākais