RECENZIJA: Blur - "The Magic Whip"

© publicitātes

Lai gan „Blur” savu aktīvo darbību it kā atsāka jau 2008. gadā, līdz šim jauni studijas ieraksti no grupas netika sagaidīti. Bet tagad ir, „The Magic Whip” ir pirmais studijas albums pēc „Think Tank”, kas klajā nāca tālajā 2003. gadā, bet vispār grupas CV ir astotais ripulis.

Saprotams, ka britu topā tas momentā ieņēma pirmo vietu, bet tas nav rādītājs, Lielbritānijā tas pats notiktu droši vien pat ar tādu „Blur” disku, kurā nebūtu nevienas dziesmas... Diezgan grūti izprotamu iemeslu dēļ uz CD vāciņa redzamie hieroglifi ir grupas un albuma nosaukums ķīniešu valodā – tendence uz Āzijas tirgu vai vienkārša spokošanās? Pieteikums par jaunā albuma izdošanu oficiālā preses konferencē tika veikts 19. februārī, tātad ķīniešu Jaunā gada pirmajā dienā, turklāt šī ziņa tika pavēstīta kādā Londonas ķīniešu restorānā. Lielākā daļa dziesmu tapušas 2013. gadā Honkongā, un, kā klāstījis grupas līderis Deimons Olbērns, tieši šīs pilsētas gaisotne lielā mērā noteikusi albumā iekļautā skaņu materiāla saturu. Jāpiebilst, ka albumā iekļauta arī dziesma „Pyongyang” (tā ir Phenjana), kas vēsta par Olbērna iespaidiem apceļojot Ziemeļkoreju – vīram laikam tiešām tikai Āzija galvā... Albums stilistiski atgādinot Deivida Bovija 70. gadu vidus daiļradi – arī tie ir Olbērna prātojumi.

 

PAR. Deimons Olbērns, protams, ir ģēnijs un viņam ir daudz fanu – gan viņiem patiks arī jaunākais mūziķa muzikālais ceļojums CD izskatā. Ir arī pa kādam patiešām veiksmīgam gabalam, piemēram, „Go Out”.

 

PRET. Nepamet sajūta, ka Olbērns pats nav īsti sapratis, zem kādas no savu daudzo projektu birkām pabāzt sacerēto materiālu. Varbūt nosaukt to kā „Gorillaz”? Varbūt izdot zem soloprojekta zīmola? Varbūt vēl kaut kā citādāk? Tad uzmesta pensa monēta un – ai, lai iet kā „Blur”! Bet tas nav „Blur”, pat ne uz to pusi, tas ir „Deimons Olbērns”. Ļoti slābani un ļoti garlaicīgi.

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.

Svarīgākais